Neatkārtojams tembrs, izcila muzikalitāte, ugunīgs temperaments, sirsnība un vīrišķība – tās ir īpašības, kas raksturo nostāstiem un leģendām apvīto operdziedātāju Jāni Zāberu. Viņš sasniedza meistarības virsotni un piedzīvoja sava talanta triumfu, bet pēc tam sekoja traģisks dzīves kritums – dziedātāju smagi skāra slimība, kas atņēma visu. 11. augustā Jānis Zābers būtu svinējis savu 85. dzimšanas dienu.
“Šāds [koncerts] ir jāatjauno katru gadu, lai katru gadu šeit notiktu.
Jo tās ir vienkārši neizstāstāmas emocijas. Žilinska visas vecās dziesmas. Tās ir vienkārši kolosālas emocijas,” uzsver koncerta apmeklētāja no Cesvaines Solita.
Savukārt madonietis Ilmārs Strods stāsta: “Kad mēs remontējām “Veco cepli”, es atradu mīlestības vēstules, ko dāvināja piekritējas Zāberam. Un es atdevu muzejam, un tagad man liekas - pat viņas ir vakar uzliktas un vismaz redzamas. Bet par koncertu – cepuri nost!”
Jānim Zāberam bija atvēlētas daudzas pasaules skatuves, viņš bija vienīgais latviešu dziedātājs, kurš padomju gados studēja slavenajā Milānas operteātrī “La Scala”. Diemžēl viņa mūžs pēc smagas slimības aprāvās vien trīsdesmit septiņu gadu vecumā, aiz sevis atstājot lieliski nospēlētas lomas operā, nodziedātas dziesmas koncertos un brīnišķīgo balsi skaņu ierakstos.
“Zābers ir visu laiku izcilākais latviešu tenors. Vai labākais – mēs varam strīdēties, ir bijuši vairāki, bet tas sirds siltums, tembrs, emocionālais sniegums tāds, kā bija viņam, es nespēju iedomāties, ka labāk var vispār dziedātājs sevi ziedot mūzikai un dziesmai,” norāda tenors Guntars Ruņģis, Zābera piemiņas fonda mākslinieciskais vadītājs.
Mūzikas speciālisti visās Latvijas opermākslinieku paaudzēs pēc Otrā pasaules kara balss dotumu ziņā viņu uzskatīja par spilgtāko un visvairāk apdāvināto tenoru. Klausītāji viņam veltīja apzīmējumus "latviešu tautas gaišais ģēnijs", “tautas iemīļotākais dziedonis".
“Tā tautas mīlestība, kā redzams, mājo joprojām.
Un šādi pasākumi ir pēc Jāņa nāves šeit notikuši. Tad kāds periods ir bijis, kad tas nav noticis. Ir ļoti labi, ka katru gadu ir jauno vokālistu konkurss “Aiviekstes lakstīgalas”, kas arī savā ziņā kopj šo Jāņa piemiņu, bet es domāju, ka šis pasākums ir labs restarts, lai jau nākošgad te notiktu Jāņa Zābera opermūzikas svētki,” spriež producents Jānis Kļaviņš.
Arī Guntars Ruņģis atzīmē: “Redzot tik daudz publikas un tik milzīgu atsaucību no publikas, es domāju, ka mēs noteikti turpināsim; cik vien šajā saulītē būsim, tik mēs dziedāsim šeit.”
