Operete no Latvijas teātru skatuvēm nozuda deviņdesmitajos gados. Bet tā nekad nav zaudējusi cilvēku mīlestību, atmiņas un cerību.
"Operete vienmēr ir bijusi ļoti skaists, un tā pieder pie mūsu klasikas, pie mūsu kultūras un mākslas, un visās zemēs vēl joprojām ir operetes teātri. Un es ļoti vēlētos, lai tas atkal atkārtotos, kad mums būtu pašiem savs operetes teātris," sacīja festivāla apmeklētāja Ērika Hillringhause.
Šāds mērķis ir arī pirms četriem gadiem dibinātajam operetes teātra fondam, kurā apvienojušies šī mūzikas žanra entuazisti. Pagaidām viņi veido atsevišķas koncertprogrammas un jau otro reizi operetes mīļotājus pulcē festivālā Ikšķilē.
"Ir vienādi labi jādzied gan operā, gan operetē. Ir vienādi labi jāmīl abi šie žanri. Mēs dziedam arī kamermūziku, dziedam lielās formas. Tas ir vairāk tāds žanra iedalījums," teica operdziedātāja Sonora Vaice.
Otrais operetes festivāls vēsturē ieies arī ar kādu labdarības projektu, kurā Ikšķiles mūzikas un mākslas skolas 4. klases audzēkne Amanda Patjanko saņēma "Rotari" kluba saziedoto ''lielo'' vijoli.
Vijolei līdzi gan nāca nosacījums: kad Amandas sapņi būs piepildījušies, tā jānodod nākamajam Ikšķiles mūzikas un mākslas skolas jaunajam talantam.
"Lai saņemtu, ir kaut kas jādod. Tāds ir Dieva likums. Tāpēc mēs vēlējāmies dot. Mēs vēlējāmies dalīties ar Latvijas nākotni, jo bērni taču ir mūsu nākotne," sprieda Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja Agija Ozoliņa-Kozlovska.
Operetes festivāls noslēgsies šovakar ar Galā koncertu, kam sekos valšu vakars.
