Pie diriģenta pults stājās LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga. Solisti – pasaules mērogā ievērojami Vāgnera mūzikas dziedātāji zviedru soprāns Irēne Teorina (Izolde), amerikāņu tenors Korbijs Velčs (Tristans), zviedru mecosoprāns Martina Dike (Brangēna) un latviešu basbaritons Egils Siliņš (Marks). Melota lomā – Latvijas šābrīža spožākais tenors Mihails Čuļpajevs.
Koncerta pirmajā daļā tika atskaņota somu komponista Žana Sibēliusa Septītā simfonija, kā arī "Īzoldes mīlasnāve" Irēnas Teorinas izpildījumā. Slavenā zviedru dziedātāja ar savu spēcīgo balsi izcili nodeva Vāgnera sāpju piesātināto skaņdarbu.
Koncerta otrajā daļā skanēja "Tristans un Izolde" otrais cēliens, kuru LNSO veltīja mūžībā aizgājušajam Andrejam Žagaram, tā kā viens no viņa sapņiem bija šo operu iestudēt LNO.
Pirms koncerta ikviens tika aicināts uz “Pirmskoncerta sarunām”, kurās mūzikas vēsturnieks un Vāgnera daiļrades pazinējs Mikus Čeže ar Orestu Silabriedi diskutēja par mīlestības šķautni Riharda Vāgnera dzīvē un daiļradē.
Latvijā operas “Tristans un Izolde” pilniestudējums notika 1921. gadā Teodora Reitera vadībā, titullomas dziedāja Rūdolfs Bērziņš un Olga Pļavniece. Simfoniskajās programmās skanējis Ievads un “Izoldes mīlasnāve”, savukārt 1989. gadā iestudēta horeogrāfes Janīnas Pankrates baleta viencēliens ar Vāgnera operas “Tristans un Izolde” mūziku.
