Bēthovena 250. jubilejas gadu Cēsīs iesāk ar britu vijolnieka Hugo Tičati koncertu

Gadu, kurā mūzikas pasaule atzīmē Ludviga van Bēthovena 250. jubileju, ar īpašu koncertu 18. janvārī iesāks arī Koncertzāle “Cēsis”. Britu vijolnieks Hugo Tičati (Hugo Ticciati) kopā ar Lietuvas kamerorķestri radījis koncertprogrammu “Bēthovens: Mocarta gars no Haidna rokām”, medijus informē koncertzāles pārstāvji.

Organizatori norāda, ka programmā klausītājiem atklās dižjubilāra muzikālo rokrakstu, ko ietekmējuši izcilie priekšgājēji – Mocarts un Haidns, un mantojumu, kas parafrāzēs turpinās arī mūsdienu komponistu daiļradē.

Cēsīm iecerēto koncerta programmu veidojis pats solists. Rīkotāji uzsver:

“Domājams, ka ikvienam būs aizraujoši dzirdēt tik zināmo un iemīļoto Bēthovena “Mēnesnīcas sonāti” klavierēm, aranžētu stīgu orķestrim,

turpat līdzās – Alfrēda Šnitkes Pirmā Vijoļsonāte un koncerta izskaņā Haidna Atvadu simfonija.”

“1792. gadā Bēthovens devās uz Vīni, lai tur, runājot komponista tuva drauga, grāfa Ferdinanda Valdšteina vārdiem, “no Haidna rokām uzņemtu sevī nelaiķa Mocarta garu”. Viņš gandrīz nekavējoties ķērās pie Rietumu mūzikas robežu nojaukšanas, pārvēršot pastāvošās muzikālās formas par dinamiskām pārmaiņu nesējām.

Šo jauno tendenču priekšvēstnesis savulaik bija Haidna “Atvadu simfonija” ‒ ardievas mūzikai kā aristokrātijas luksusa patēriņa precei. Taču tieši Bēthovens izteica mūzikā jaunās, atnākošās pasaules kārtības centienus. 1946. gadā mūzikas studijas Vīnē uzsāka Šnitke, kurš rakstīja: “Ik mirkli es tur sajutu vēsturiskās ķēdes posmiņu: viss bija daudzdimensionāls. Pagātne bija mūžam tepat blakus mītošu rēgu pasaule, un es biju nevis barbars bez jebkādiem sakariem, bet gan apzinīgs sava mūža uzdevuma pildītājs,” šādi programmu un tajā virknētos skaņdarbus raksturo koncerta solists un programmas autors Hugo Tičati.

Hugo Tičati ir laikmetīgās mūzikas aizrautīgs interprets – viņš sadarbojas ar Svenu Dāvidu Sandstremu, Albertu Šnelceru, Pēteri Vasku, Andersu Hillborgu, Tomasu Jennefeltu, Sergeju Jevtušenko un citiem mūsdienu komponistiem. Sev veltītos vijoļkoncertus Tičati spēlē vai visos pasaules kontinentos.

Viņam patīk mūziku savienot ar deju, literatūru un pat kinētisko gleznošanu vai akmeņu līdzsvarošanu.

Tičati virtuozo vijoļspēli Latvijas klausītāji varēja baudīt pirmā “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” festivāla noslēguma koncertā “Tālā gaisma”, kas tika nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā “Gada koncerts”, kā arī vairākās programmās otrajā latviešu komponistam veltītajā festivālā 2019. gada aprīlī.

Lietuvas kamerorķestris ir viens no izcilākajiem un starptautiski atzītākajiem Lietuvas orķestriem. Savā vairāk nekā piecdesmit gadu pastāvēšanas laikā tas viesojies Amerikā, Dienvidāfrikā, Austrālijā. Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos. Orķestris muzicējis tādās Eiropas atzītākajās koncertzālēs kā Berlīnes filharmonija, Amsterdamas “Concertgebouw”, Vīnes “Musikverein”, Romas “Accademia Nazionale di Santa Cecilia”, Leipcigas “Gewandhaus”.

Ludviga van Bēthovena mūzikas gads Koncertzālē “Cēsis” turpināsies ar Andreja Osokina un Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu 14. martā, atskaņojot Bēthovena Piekto klavierkoncertu, un rudenī – sestajā starptautiskajā festivālā “Čello Cēsis”, kurā izskanēs visas Bēthovena Sonātes čellam spožā vācu čellista Leonarda Elšenbroha un ukraiņu pianista Alekša Grinjuka interpretācijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti