Koncertzālē «Cēsis» izskanēs šī gada rezidences mākslinieka Andreja Osokina pirmais koncerts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Koncertzālē “Cēsis” 14. martā izskanēs šī gada rezidences mākslinieka, pianista Andreja Osokina un Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra (ERSO) koncerts. Atzīmējot Ludviga van Bēthovena 250. jubileju, Osokins izpildīs Bēthovena Piekto klavierkoncertu, medijus informē koncertzāles pārstāvji.

Koncerta otrajā daļā būs dzirdama Rimska-Korsakova simfoniskā svīta “Šeherezade”. Pie diriģenta pults stāsies Kaspars Mands.

“Spilgta parādība mūsdienu mūzikas pasaulē ir vesela Latvijas pianistu dzimta – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Sergejs Osokins nodevis savu meistara pieredzi dēliem – Andrejam un Georgijam.

Apzinoties šo nacionālo kultūrvērtību, šogad mūsu koncertzālē skanēs vairāk klaviermūzikas, un vienu no Osokinu dzimtas pārstāvjiem, spilgtu un aizraujošu mūsdienu pianistu Andreju Osokinu esam aicinājuši kļūt par rezidējošo mākslinieku.

Gada garumā Cēsīs izskanēs trīs dažādas Andreja koncertprogrammas,” rezidences ideju atklāj koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska.

14. marta koncerta pirmajā daļā Andreja Osokina interpretācijā skanēs Vīnes dižgara Ludviga van Bēthovena Piektais (“Imperatora”) klavierkoncerts, ko komponists radījis savos radošā brieduma gados, tā dēvētajā Heroisma periodā. Tas ir veltīts komponista patronam un audzēknim, Austrijas erchercogam un Olmices arhibīskapam Rūdolfam. Klavierkoncerta pirmatskaņojums norisinājās prinča Jozefa Lobkovica pilī Vīnē 1811. gada 13. janvārī, pie klavierēm stājoties pašam mākslas mīlošajam arhibīskapam. Klavierkoncerta pirmais publiskais atskaņojums jau plašākas publikas ovācijas saņēma tā paša gada novembrī slavenajā Leipcigas ''Gewandhaus'' koncertzālē. “Imperatora” nosaukumu klavierkoncertam piedēvējis ievērojamais angļu pianists Johans Baptists Krāmers, kurš ir arī partitūras pirmpublicētājs Lielbritānijā.

Savukārt koncerta otrajā daļā Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra sniegumā skanēs Nikolaja Rimska-Korsakova simfoniskā svīta “Šeherezade”, kurai iedvesmu komponists smēlies no arābu teiksmu cikla “1001 nakts pasakas”. Zināms, ka šim simfoniskajam darbam Rimskis-Korsakovs virknējis nevis veselas pasakas, bet savstarpēji nesaistītas epizodes, un pieņemts uzskatīt, ka sākuma tēma zīmē sultānu, savukārt populārais vijoles solo ir Šeherezades portrets. Otrā daļa piedāvā austrumu brīnumu tēlojumu un kaujas skatu. Trešajā daļā attēlotas mīlas ainas, savukārt ceturtajā daļā mežonīgu svētku svinēšanu pārtrauc vētra, kuras kulminācijā kuģis sašķīst pret klinti. Viļņi norimst, Šeherezades balss izdziest, sultāns iemieg.

Šī būs Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā viesošanās koncertzālē “Cēsis”.

Pirms 14. marta koncerta Andrejs Osokins tiksies klātienē ar klausītājiem pirmskoncerta sarunās, savukārt pāris dienas vēlāk sniegs meistarklases jaunajiem pianistiem.

2020. gadā koncertzālē "Cēsis" gaidāmas vēl divas Andreja Osokina koncertprogrammas – 30. maijā kopā ar operas dīvu Marinu Rebeku viņš atskaņos skaistākos itāļu un krievu kamermūzikas šedevrus, bet novembrī gaidāms trīs Osokinu koncerts, kas būs veltīts diviem šī gada gaviļniekiem – Pēterim Čaikovskim viņa 170. jubilejā un Ludvigam van Bēthovenam 250. jubilejā. Programma akcentēs abu mūzikas ģēniju daiļradi gan solo atskaņojumos, gan speciāli šim koncertam veidotās aranžijās divām un trim klavierēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti