„Es ilgu laiku nesapratu opermūziku, teikšu godīgi. Bet tagad daudz kas ir mainījies. Es ārkārtīgi esmu iedvesmots no šī žanra un domāju tuvākos gadus piebremzēt ar dramatisko teātri un vairāk koncentrēties uz opermākslu,” intervijā norāda režisors.
Operas librets balstīts uz Cesvainē dzimušā dramaturga J.M.R. Lenca tāda paša nosaukuma lugas, kas tika izdota 1776. gadā, pirmais tās iestudējums notika Ķelnē 1965. gadā.
Lai arī režisors atzīst, ka operas iedarbīgais spēks viņam ir jaunatklājums, tā ir jau otrā Hermaņa iestudētā operas izrāde, pirmā – Jāņa Mediņa „Uguns un nakts”, ar kuru 1995. gada decembrī tika atklāts renovētais Latvijas Nacionālās operas nams.
„Iespējams, „Zaldāti” ir 20. gadsimta otrās puses nozīmīgākais darbs opermūzikā,” uzsver A. Hermanis. „Problēma ir tā, ka to reti iestudē, jo šī opera ir ļoti sarežģīta realizācijai – gan pēc muzikālās sarežģītības, gan, lai to visu noorganizētu, jo ir nepieciešams gigantisks orķestris, līdz pat 200 cilvēkiem. Visi lielie pasaules operteātri vismaz reizi ir mēģinājuši „Zaldātus” iestudēt, bet tad vienmēr daļa no mūzikas tiek atskaņota audioierakstos, jo nevar taču to cilvēku skaitu, kuram tur vajadzētu būt, lai šo mūziku atskaņotu, vienā normālā operas mājā sabāzt iekšā!”
Kristīnes Želves interviju ar Alvi Hermani skatieties raidījuma „100 g kultūras” speciālizlaidumā Latvijas Televīzijas 1. kanālā svētdien, 10. martā, pulksten 21:40, savukārt pulksten 21.55 - notikums, kurš radījis sensāciju Eiropas operas pasaulē, Zalcburgas festivāla spožākā parādība – Cimmermana opera „Zaldāti” Alvja Hermaņa režijā un scenogrāfijā.
Vai šoreiz pietuvināšanās Cimmermana vīzijai ir bijusi sekmīgāka, varēsim novērtēt svētdienas vakarā. Pie diriģenta pults pretim Vīnes filharmoniķiem – Ingo Mecmahers, kura radošā biogrāfija iekļauj klausītāju un kritiķu slavētus Riharda Vāgnera („Loengrīns”), Alana Berga („Voiceks”) un Olivjē Mesiāna („Sv. Asīzes Francisks”) interpretējumus. I. Mecmahers ar Berlīnes Vācu simfonisko orķestri uzstājies arī pie mums Rīgā.
Libreta sižets koncentrējas uz jaunu meiteni, kura iesaistās romantiskā dēkā ar karavīru, taču šīs attiecības pārtop brutalitātes un bezcerības pildītā cīņā, un ne vairs starp viņiem diviem vien. Alvis Hermanis operas darbību no 18. gadsimta pārcēlis uz Pirmā pasaules kara sākumu.
„Kāpēc? Tāpēc, ka man liekas, tajā laikā notika milzīgas tehnoloģiskas izmaiņas mūsu, balto cilvēku civilizācijā. Tad, līdz ar destruktīvismu, iestājās modernais laikmets; līdz ar to pats stāsts par meiteni un karavīriem – poētiski izsakoties – ir par to, ka jebkuri mūsu ideāli, ilūzijas un naivums, atduroties pret realitātes brutalitāti, zaudē,” skaidro režisors.
Bērniem, jaunākiem par 16 gadiem, izrādi būtu vēlams skatīties vecāku uzraudzībā.
