Panorāma

Eiropas nākotne 2 gadus pēc Brexita

Panorāma

Panorāma

Restaurē vēsturisku panno «Jāņu nakts»

Skrīveros restaurē vēsturisku panno «Jāņu nakts»

Piecdesmit deviņus gadus viena no Skrīveru vizītkartēm bija Laimdota Mūrnieka un Ulda Zemzara glezna jeb panno “Jāņu nakts”. Tā atradās Zemkopības institūta ēkā.

Mainot telpas, institūts 20 metrus plato gleznu atdāvināja Skrīveru kultūras centram. Jau vairākus mēnešus restauratori strādājuši, lai unikālo mākslas darbu pabeigtu līdz valsts simtajai jubilejai.

Skrīveru kultūras centra vestibilā kopš pavasara pie sienām atstutētas piecas no sešām 20 metrus platā panno daļām. Kopš pavasara Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Restaurācijas nodaļas studenti prakses noslēgumā tikuši pie iespējas restaurēt unikālu gleznojumu ar nosaukumu “Jāņu nakts”.

“Pilnīgi noteikti tas ir vērtīgs jo mēs šeit, redzam gan mākslinieku rokrakstu, kas ir diezgan apbrīnojami, kā divi mākslinieki var sastrādāties ar apjomīgā monumentālā projektā,” ir pārliecināta LMA Restaurācijas nodaļas studente Liene Ramāna.

Mākslas darbs ir arī vēsturiska liecība par Jāņu svinēšanas tradīcijām Skrīveros pilskalnā, un vienlaikus tajā ir redzamas padomju iezīmes, lai tā laika vara atļautu izstādīt šādu darbu.

59 gadus 20 metrus platā un 2,5 metrus augstā glezna atradās Zemkopības institūta zālē sešu metru augstumā. Darbinieki ilgstoši uzskatīja, ka tās autors ir Laimdots Mūrnieks. Taču, tikai noceļot gleznu atklājās, ka autori patiesībā ir divi – gan Laimdots Mūrnieks, gan Uldis Zemzaris.

Skrīveru novada domes priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Jansone pastāstīja: “Martā, kad institūts, piedāvāja novadam, mēs arī pieņēmām šo dāvinājumu, protams. Tā kā ēka nebija apgūta, viņa ilgi bija stāvējusi bez apkures, tas bija bojāts.”

Gleznojumā pēdas atstājuši institūta ēkas pilošie griesti. Tāpat viens no sākotnējiem izaicinājumiem restauratoriem bijusi arī iespaidīga putekļu kārta.

“Sākumā, restaurācijas procesā bija jāņem vērā, ka šī ir jaukta tehnika,” ar darba procesu iepazīstināja Liene Ramāna. “Ir daļas, kas gleznotas ar eļļu un daļas, kas ir tikai ar guašu. Un tieši tās, kas ir gleznotas ar guašu, bija visvairāk cietušas arī no jumta tecēšanas. Malas bija kļuvušas pavisam tumšas un notecējuma vidus izbalojis.”

Zemkopības institūts, kura zālei īpaši darināts 20 metrus garais panno, gadu laikā sarucis no 200 darbiniekiem līdz mazliet vairāk par 20. Šī iemesla dēļ telpas nomainītas pret daudz mazākām.

Tajā vairs arī nav bijis vietas institūta lepnumam – milzīgajam gleznojumam. Taču šķirties no tā pavisam institūts nebija gatavs. Vienu no sešām panno daļām institūts tomēr paturēja.

“Gleznā ir parādīts arī daudz kas no tā darba, ko mēs strādājam – veidojam jaunas zālāja šķirnes un tas, ko meitene plūc ziedus un vēl kas ir skaisti, šeit jūs varat vienīgajā vietā redzēt, kāds izskatās papardes zieds,” uzsvēra Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemkopības institūta direktors Jānis Vigovskis.

Atlikušās piecas gleznojuma daļas paliks sabiedrības īpašumā un pēc restaurācijas vienuviet būs apskatāmas Skrīveru kultūras centrā.

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti