2019. gada 15. aprīlis. Ap pulksten 20.00 vakarā Parīzi pāršalca nelaimes vēsts - deg Dievmātes katedrāle! Brīdī, kad nogāzās liesmu sagrautā katedrāles smaile, daudzus pārņēma šoks un izmisums. Dievnams, daudzu vēsturisku notikumu aculiecinieks un Rietumeiropas simbols, nodega dažās stundās parīziešu, tūristu un pasaules acu priekšā.
Traģisko notikumu attīstībai pie televizoru ekrāniem sekoja ļaudis visā pasaulē. Tovakar Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja – pēc pieciem gadiem katedrāle būs atjaunota! Tas bija riskants solījums. Taču būvnieki un restauratori, šķiet, nepievils. Parīzes panorāmā 96 metru augstumā atkal redzama katedrāle smaile. Un tā jau ir brīva no sastatnēm.
"Tas ir viens no Parīzes Dievmātes noslēpumiem. Šis galdniecības šedevrs ir pilnībā pārklāts ar svinu. Pilnībā ietērpts svinā. Mēs esam vieni no retajiem, priviliģētajiem, kam ir iespēja to redzēt tik tuvu," stāstīja katedrāles jumiķis.
Celtnes augstākajā punktā decembrī uzlika jauno krustu. 8 metrus garu konstrukciju, kas sver pusotru tonnu. To uzstādīja dažās minūtēs un ar centimetra precizitāti.
"Tas ir neaprakstāms saviļņojums. Daudzi no mums ļoti pārdzīvoja par ugunsgrēku. Mēs te esam strādājuši kopš paša sākuma, un tagad redzam kā šis simboliskais elements atdzimst, patiešām atjaunojas," sacīja Francijas vēsturisko pieminekļu galvenais arhitekts Filips Vilnēvs.
Decembrī katedrāles sardzē atgriezās arī zelta gailis. Arī to izgatavoja no jauna. Oriģinālais putns liesmās bija cietis tik pamatīgi, ka nebija restaurējams. Katedrāle atgūs savas sākotnējās krāsas un 24 skaistās kapelas.
"Katrā kapelā, manuprāt, ir ārkārtīgi bagāta krāsu palete. Vismaz divdesmit krāsas katrā kapelā," skaidroja sienu gleznojumu restauratore Marija Parāna.
Notīrīti sienu gleznojumi. Atdzimst interjers un mēbelējums. Atjaunoti 22 ozolkokā grebtie paneļi, kas attēlo ainas no Jaunavas Marijas dzīves.
"Grebumi ir tukši. Tēli ir ļoti dabiski. Tajos ir neticama kustība! Seju izteiksme. Tas ir tik iespaidīgi, ko senāk cilvēki ir spējuši izveidot," teica kokgriezējs Žans Pols.
Atkal spožas ir arī marmora grīdas, ko ugunsgrēkā sabojāja krītošās arkas.
"Mēs uzlikām, ko jūs varētu saukt par lateksa kompresi. Un jūs varat redzēt - pēc tīrīšanas tas ir daudz interesantāks. Un nākamais atjaunošanas posms paredz nomainīt trūkstošās daļas," pauda marmora restauratore Olīvija Slauna.
Ārpusē 50 metru augstumā vīri vēl iemūrē pēdējos akmeņus. Bet jumiķiem jātiek galā ar 500 tonnām metāla. Jumta segumam izmanto svina loksnes.
"Ne cinks, ne varš neizturēs tik ilgi kā svins. Tāpēc man tas ir patiešām labākais materiāls, lai šāda ēka kalpotu vēl ilgus gadus!" norādīja jumiķis Viljams Bloiss.
Lai apkvēpušos mūrus padarītu gaišus, sienas attīra ar lāzerstariem. Lāzers noņem netīrumus, nepieskaroties akmens virsmai un to nebojā. Atšķirībā no ķīmiskiem šķīdinātājiem un mikro smilšu strūklas, ko nereti izmanto vēstures pieminekļu attīrīšanai.
"Tas ir sprints maratona garumā. Visi cilvēki Parīzē nevarēs iekļūt katedrālē. Tāpēc mēs parādīsim, cik tālu darbi paveikti, cik daudz ir atjaunota Dievmātes katedrāle. Tagad esam ļoti tuvu atvēršanai pēc dažiem mēnešiem," pārliecināts bija katedrāles atjaunošanas projekta vadītājs Filips Josts.
Plānots, ka Parīzes Dievmātes katedrāli publikai un dievkalpojumam atvērs 8. decembrī, un tas solās būt grandiozs notikums.
