Rīgas Porcelāna muzejā 2012. gada pavasarī aizsākās septiņu mākslinieču – draudzeņu veidots izstāžu cikls, un tieši šeit tas arī noslēdzas. Pēdējo, gadalaiku ritumam un ziemai veltīto keramikas un porcelāna darbu apkopojumu mākslinieces nodēvējušas par “Lila”, taču jāizrunā kā "Līla".
"Šis vārds tulkojas kā dievišķā saspēle, rotaļa, radīšanas process. Kā mazi bērni spēlējas ar lietām - kaut ko rada. Tas likās ļoti atbilstoši," norāda māksliniece Arta Baltā.
Mākslinieces savās darbnīcās radoši spēlējušās ar dažādām tehnikām un šķietami nesavienojamiem materiāliem – piemēram, Elīna Titāne sajaukusi porcelāna masu ar zirga sariem, Ilze Emse-Grīnberga sakombinējusi porcelānu ar metālu, stiklu un koku, savukārt Gita Ābola no vaska radījusi čiekurcilvēkus. "Ieva Kalniņa ir veidojusi portretus, kas ir tāds ļoti drosmīgs solis. Kā viņa sauc - tās ir mūzas, bet acīgākie atpazīs pašas izstādes mākslinieces šajos portretos, un, manuprāt, tas ir ļoti drosmīgs, labs un apkopojošs solis cikla noslēdzošajai izstādei," norāda izstādes kuratore Ieva Nagliņa.
Septiņi dažādi mākslinieču rokraksti, kuros meklējams gan atšķirīgais, gan kopīgais, izstādē ieguvuši arī apakšvirsrakstus. Arta Baltā savā darbā “Mānīgi mainīgā puse” aicina aizspoguļoties līdz mirkļa mainībai. "Gada noslēguma sajūta, ka vienmēr gribas aizdomāties par to, kā ir bijis, kā varēja būt, ieskatīties dziļāk. (..) Savā ziņā tā ir tāda tamborēšana, izšūšana. Ar tādu irbulīti tiek bakstīts, kā izšujot zīmējumu," norāda Baltā.
Ziemas un svētku noskaņas noslēdzošajā četru izstāžu cikla izstādē “Lila” varēs smelties līdz nākamā gada 11. februārim.
