Izstādē skatāmi Anitras Bērziņas audekli, kuru gruntējuma sastāvā ir medus un pelni no Līgo nakts ugunskura. Audeklos aiz ziedu vainagiem ir iegleznoti raksti, kurus nezinātājs nespēs izlasīt. Savukārt Karinē Paronjancas ziedošās gleznas ir piesātinātas ar simboliem un rituālu atribūtiem, kurus nezinātājam arī grūti izlasīt. Pāvi, kalni, pērles, granātāboli un adata – tie visi ir stāsti ar dziļām saknēm.
Anitra Bērziņa ir gleznotāja un stikla māksliniece, kuras glezniecībā dominē savdabīgs sirreālisms, kas nevis kopē vai atdarina leģendāros Dali un Magridu, bet kompilē subjektīvus pārdzīvojumus, asprātīgi apspēlējot ikdienas vērojumu, kiču un avangardu. Anitru Bērziņu var salīdzināt ar latviešu mākslinieci Ritu Valneri (1929), kuras mākslas valodā līdzīgi sadzīvo reālisms un abstrakcija, universāls skatījums un subjektīvs sievietes-mātes pasaules tvērums.
Diametrāls pretstats Anitras Bērziņas atturīgajam tēlam ir māksliniece Karinē Paronjanca, kurai piemīt dzirkstoša enerģija, aizraušanās ar eksotiskām dejām, kas pilnas sievišķā spēka. Lai arī glezniecībā Karinē raksturs šķiet klusināts, acīmredzama ir viņas armēnietes un krievietes raksturu manifestācija – dzīres, svētki, krāsas un bagāti raksti. Bet, paverot spožo skaistuma plīvuru, vērīgam skatītajam Karinē darbos atklājās simbolu valodas iekodētais stāsts par pārdzīvojumu un ceļu, kurā satiekam gan ikdienas savstarpējo attiecību neviennozīmīgās izpausmes, gan tautu vēstures traģiskie krustpunkti.
Izstāde būs skatāma Kalnciema kvartāla galerijā līdz 12.jūlijam.
