Kultūras ziņas

«Viens žests» – ieskats vājdzirdīgo un nedzirdīgo pasaulē

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kinētiskie objekti, laikmetīgā māksla, gleznas un rotas

Decembra izstāžu apskats: Kinētiskie objekti, laikmetīgā māksla, gleznas un rotas

Četrās izstāžu norises vietās apmeklētājiem durvis vērušas jaunas ekspozīcijas, proti, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, “kim?” laikmetīgās mākslas centrā, Latvijas Zinātņu akadēmijā un mākslas galerijā “Putti”. 

Latvijas 20. gadsimta mākslā ir leģendāras izstādes, kuru patiesā nozīme novērtējama ilgākā laika perspektīvā. Viena no tādām ir pirms 40. gadiem notikusī novatoriskā kinētiskās un abstraktās mākslas reprezentācija degradējošā sociālistiskā reālisma apstākļos – mākslinieku Valda Celma, Artura Riņķa un Anduļa Krūmiņa izstāde “Forma. Krāsa. Dinamika”, kas bija skatāma Pēterbaznīcā un kurai tagad uzmanību pievērš Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs.

“Tā ir ļoti leģendāra izstāde. Leģendāra ar to, ka pirmoreiz parādās tik plašā skaitā kinētiskā māksla, kas bija populāra un attīstījās Rietumu pasaulē arī. Un ir ļoti patīkami, ka mūsu mākslinieki vienlaikus ar  šīm tendencēm, kas bija Rietumu mākslas attīstībā, veica šo darbu arī pie mums,” uzskata izstādes kuratore Irēna Bužinska.

Atzīmējot izstādes “Forma. Krāsa. Dinamika” norises 40. gadskārtu, pirmoreiz tiks parādīts mākslinieka Valda Celma zīmētais ekspozīcijas plāns un darbu fotokopijas. Nākamgad gaidāma izstādes otrā daļa, bet jau šobrīd muzeja Lielajā zālē apskatāmi nozīmīgākie Artura Riņķa un Valda Celma kinētiskās mākslas objekti un fotoslaidu filma.

Savukārt ar mūsdienīgām tehnoloģijām darbināmu objektu, kas atspoguļo patērētājsabiedrības ēšanas, dzeršanas subkultūru un no flīzēm izveidotus dažādus Rīgas guļamrajonu arhitektūras piemērus, Laikmetīgās mākslas centrā “kim?” izstādījis mākslinieks Armands Zelčs, izvēloties daudznozīmīgu nosaukumu “Kad šo lasīsiet, nekas īpašs nebūs noticis”.

“Jaunais izstāžu cikls sastāv no divu mākslinieku personālizstādēm – dāņu mākslinieces Dites Gantrīsas “Brīvā laulība” un Armanda Zelča darba,” stāsta projekta vadītāja Megija Mīlberga. 

Zelčs pats savu ideju skaidrot izvairoties, taču dodot skatītājiem impulsus par sterilu telpu, kas arī cilvēkiem liek uzvesties atšķirīgi. Ideja esot nākusi no vecās Gaiļezera slimnīcas, kas ir piemineklis utopiskām idejām. 

Pirmoreiz Baltijas valstīs aplūkojamas dāņu mākslinieces Dites Gantrīsas instalācijas. Izstādē “Brīvā laulība” māksliniece izmanto visdažādākos medijus un plaši pazīstamus simbolus, lai mainītu to nozīmi

Kad Latvijai simts, mākslinieks Jānis Anmanis visa gada garumā atzīmē savu 75. jubileju, ko noslēdz Latvijas Zinātņu akadēmijā ar gleznu izstādi “Īstenības mirklis” un savu jaunāko pašsacerētu haiku un bilžu kabatas formāta grāmatiņu.

“Es to gleznoju cilvēkiem, un šeit daudzas gleznās ir iekodēta visa Latvijas vēsture, un te ir jauni atklājumi, pilnīgi svaigas gleznas tehniski,” stāsta mākslinieks. 

Viņš arī norāda, ka glezniecībā atklājis ļoti interesantus pavērsienus, gleznojot tā, lai katra glezna būtu savā unikālā stilā. 

Bet Vecrīgā, galerijā “Putti”, durvis ver laikmetīgo rotu izstāde ziemas noskaņās “Aiz loga mazliet snieg”. Modernas formas, spoži elementi, daudzveidīgi akmeņi un krāsu brīvība latviešu un ārzemju mākslinieku rotās, kas veltītas mīļajiem. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti