Instalācija sastāv no četrām istabām. Pirmajā izstādes telpā māksliniece ielūdz uz deviņām attālinātām vakariņām.
Vērojot video sarunas, neviļus rodas jautājums – vai ekrāns spēj sniegt cilvēcisku siltumu?
“Viņa tikpat labi varēja uzlikt īstus bumbierus un tomātu, bet tas tieši pasvītro to ideju – mākslīgumu, situācijas absurdumu. Nevienas vakariņas pie ekrāna nevar aizvietot taktīlo pieskārienu, tos skūpstus un apskāvienus,” skaidro “Happy Art Museum” vadītāja Gaļina Maksimova.
Māksliniece Marija Gvardeiceva par dzīvi pandēmijas laikā stāsta: “Esmu sapratusi, cik man patiesībā svarīgi ir cilvēki un tuvinieki apkārt. Cik liela nozīme ir izstādes skatītājam klātienē.
Pašizolācijas laiks man ir rosinājis sapratni par to, ka dzīvojam steidzīgi. Negribu vairs tā skriet.”
Turpinot riņķot pa izstādes tumšajiem gaiteņiem, skatītājs nonāk telpā, kur var ielūkoties ārstu ikdienā.
“Pēdējo trīs mēnešu laikā ārsti ir kļuvuši par supermeniem, par varoņiem, kuriem mēs esam parādā lielu patiecību,” atzīmē māksliniece.
Tālāk lidostas telpā tiek demonstrēta filma par tukšām lidostu industriālām zonām – visi videoklipi uzņemti 2020. gada aprīlī. Instalāciju pabeidz telpa, kuras noformējums prasījis 3,5 tūkstošus lateksa cimdu.
Šī ir pirmā Marijas Gvardeicevas izstāde Latvijā.
Arī iepriekš māksliniece pieskārusies sociālām tēmām. Izstādē “#konfekšu nav”, viņa aktualizēja jautājumu par audžuģimenēm. Marija Gvardeiceva uzsver, ka māksla vairs nav tikai dekoratīva.
“To, ko mēs redzam te, to nevar nosaukt par skaistu, bet es ļoti ceru, ka, ienākot šajā telpā, tas spēj raisīt paliekošas emocijas.
Ikdienas dzīvē ir daudz rutīnas, un mākslas uzdevums ir no šīs matricas cilvēku izvilkt kaut uz brīdi laukā,” norāda māksliniece.
Kas notiks tālāk? Mākslas uzdevums nav atbildēt uz jautājumiem, bet gan uzdot tos pareizi un savlaicīgi. Izstāde “Happy Art Museum” telpās Sporta 2 kvartālā būs skatāma līdz 27. jūlijam.
