"Es esmu analogās tehnikas pārstāvis, jau 15 gadus pētu vēsturiskās fotogrāfijas tehnikas un arī praktizēju pats – sākot no fotogrāfijas pirmsākumiem," stāsta Armands. "Es esmu jauno mediju māksliniece, strādāju ar digitālajām tehnoloģijām, ar virtuālo realitāti," atzīmē Līga.
Armandam ir 34 gadi, Līgai – 31. Abi mācījušies fotogrāfiju kopā pašos pirmsākumos, pirms 12 gadiem Latvijas Kultūras koledžā, Armands arī pie Andreja Granta. Tad aizgāja katrs savu ceļu. Līga studēja jauno mediju mākslu Liepājā un vizuālo komunikāciju Latvijas Mākslas akadēmijā. Savukārt Armands Latvijas Mākslas akadēmijā izmācījās stikla mākslu un tagad studē grafiku maģistrantūrā.
"Grafiku studēju, pētot vēsturiskās fotogrāfiskās tehnikas, jo fotogrāfija attīstījās no iespiedgrafikas. Tādēļ man ir personiskā interese iet pa vēstures ceļu atpakaļ. Sanāk, ka mēs ejam uz abām pusēm," teic Armands.
Līga Vēliņa mākslīgā intelekta iespējas tagad skaidro Liepājas Universitātes un Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, bet Armands Andže ar vēsturiskā foto zināšanām dalās neformālās izglītības iestādē "Baltic Analog Lab". Abu pieredze savienota pirmajā kopizstādē "Vieta, kas eksistē un neeksistē vienlaikus".
Skatītāji varēs redzēt, kā, piemēram, trīsdimensionāli ieskenēts objekts tiek atkal pārlikts plaknē kā sudraba želatīna sprints, kad sajaucas šie mediji.
Izstādē aprakstītā vieta ir Susēja Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
Mākslinieki stāsta, ka Susēja vēsturiski bija, bet tagad tā vairs neeksistē: "Mēs Susējas ciemu interpretējam caur veco ļaužu pansionātu un vietējiem senioriem."
Fotogrāfu pāris pirms gada gandrīz divus mēnešus ar pārtraukumiem pavadījis Sansusī rezidenču centrā, apmeklējot tuvējo Aknīstes pansionātu. Portretējuši ir šī pansionāta iemītniekus, bet arī, kā paredz rezidences noteikumi, vadījuši viņiem nodarbības. Tā bijusi liela empātijas skola un emocionāla pieredze.
"Cilvēki, neatkarīgi no vietas, kur viņi atrodas, ņem līdzi atmiņas. Pati pirmā nodarbība bija – dot viņiem uzdevumu zīmēt vietas, ko viņi atceras no bērnības. Izstādē integrējām zīmējumus," stāsta Armands.
"Virtuālās realitātes pieredze būs pēc cilvēku atmiņām un zīmējumiem. Skatītājs to redzēs ar virtuālās realitātes briļļu palīdzību," skaidro Līga, bet Armands vēl piebilst, ka vidē būs fragmenti no intervijām, pašu dalībnieku stāsti.
Atsevišķā zālē aplūkojams vēl cits atmiņu slānis – Armanda Andžes 29 stikla negatīvu sērija, kas stāsta par cilvēka ietekmi uz ainavu. Tā jau piedalījusies stikla mākslas izstādē Prāgā, kā arī pārtapusi lietuviešu apgāda "No Rutine Books" izrullējamā grāmatā.
"Daļa, kas strādā ar tādu fotogrāfiju, paši ir veci. Daudziem tas ir pārsteigums, ka es neesmu vecs," saka Armands.
Viens no retajiem, kas Latvijā fotografē uz stikla platēm, viņš senās koka kameras arī kolekcionē un restaurē, bet stikla plates pats izgatavo. Tā bijusi svarīga motivācija, Mākslas akadēmijā apgūstot stikla mākslu.
Radošā grupa "Orbīta", kas izdeva starptautiski godalgoto fotoalbumu "Stikla Strenči" par stikla plašu fotovēsturi, no 11. līdz 13. augustam Andži uzaicinājusi Strenčos vadīt stikla plašu darbnīcu.
Savukārt izstāde un instalācija Latvijas Fotogrāfijas muzejā apmeklētājiem būs pieejama līdz pat 8. oktobrim.
