Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

Sazināmies ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu

Kultūras rondo

Liepājas teātris: garākais atvaļinājums un ilgas pēc dzīvā teātra

Pastaigājies gar galerijas "Istaba" skatlogiem un izvēlies gada skaistāko grāmatu!

Kabatas dzeja un grāmatas, kas «pierunā» – tendences un pārsteigumi grāmatu mākslā

Ārēji pārsteigumi, spilgtas dzejas grāmatas, grafisko stāstu izdevumi – to savos novērojumos izceļ grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2020” žūrijas pārstāvji. Ir zināmi konkursa nominanti septiņās kategorijās, un ir paziņota šī gada mūža balvas saņēmēja – redaktore Inta Kalniņa. Žūrija savu izvēli par balvas laureātiem jau izdarījusi, taču to vēl neizpauž. Tikmēr ikviens aicināts iesaistīties “Zelta ābeles” lasītāju balsojumā

Sarunā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” “Zelta ābeles” žūrijas priekšsēdētājs, mākslinieks Roberts Koļcovs atzīmē, ka vērtēšanas procesa laikā bijis arī pa kādam pārsteigumam, kur saturs un forma ir meklējumos. Lai gan pirmajā brīdis šķitis, ka pēc formas darbs nav veiksmīgs, kaut kas nav kārtībā, pēcāk domas mainījušās. “Šogad bija tā, ka tu uzzini argumentāciju un saproti, ka tā ir štelle,” bilst Koļcovs. 

Kā vienu no piemēriem viņš min izdevumu “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā (2000–2020)”: “Grāmatas ir biezas, lielas, it kā diezgan parastas. Līdzi iedota tāda čupa ar lapām, un tu nevari saprast, ko viņi domā, kas tās par lapām. Pie tam ģerboņi ir nogriezti uz pusēm. Liekas, ka ir izdarīts kaut kas tāds, kas ir acīmredzami nevēlams. Bet tā doma ir tāda, [..] ka katrs, kurš iegādājas grāmatu un kura ģerbonis ir tajā, to savējo var aplikt, grāmatu bišķi ietīt, un tad uzreiz parādās vēl viens līmenis. Ir interesanti, ka mani var pierunāt, ja es redzu, ka ir “okay”.”

Līdzīgi žūrijas priekšsēdētāju “pierunājušas” grāmatas, kas pirmā acu uzmetienā šķitušas pārspīlētas, varbūt pat ārišķīgas, tomēr pēcāk izrādās, ka forma izcili sader ar saturu. Kā piemēru Roberts Koļcovs nosauc “giljotīnas grāmatu”, kas atšifrējama kā “Asiņainā rītausma Parīzē: 1789. gada revolūcija kā mediju notikums”. Vēl viņš īpaši izceļ dzejas grāmatas. 

Žūrijā otro gadu pēc kārtas darbojas mākslas zinātniece un kritiķe Aiga Dzalbe. Tāpat kā Koļcovs arī Dzalbe iezīmē kategoriju “Dzeja”, paskaidrojot, ka šī kategorija šoreiz izpaudās ļoti spilgti un viendabīgi – atlasītie izdevumi ir maza formāta grāmatas: “Droši vien, ka pieteikto grāmatu klāsts uz to jau vedināja, bet

mūsu ļoti vienprātīgi domājošā žūrija uzreiz akceptēja šo laikam laikmeta prasību, ka dzejas grāmatai ir jābūt tādai, ko vienmēr var viegli paņemt līdzi.

Tai nav jāpārstāv tāda reprezentablā tradīcija, bet tiešām jābūt lietojamai un jāpiespēlē tam saturam, kas ir dzejnieka vēstījums, viņa stils un pasaules izjūta.”

Mākslas zinātniece un kritiķe vērtē, ka ar šo uzdevumu Latvijas mākslinieki un dizaineri šobrīd ļoti labi tiek galā.

Taujāta, cik viņai svarīga grāmatas formas un satura vienotība, Aiga Dzalbe atbild, ka tas ir visam pamatā, tas ir būtisks vērtēšanas kritērijs. Vairākām formas ziņā izcilām grāmatām nominācija izpalikusi, jo neesot satura vai arī tas esot jocīgs. Vēl, kā norāda žūrijas pārstāve, atsevišķas grāmatas bijušas viscaur izcilas, vien vāki tām kā "no pilnīgi citas operas".

Aiga Dzalbe min vēl kādu tendenci, proti, parādījušās grāmatas, kurās dominē attēls – tātad, grafiskais stāsts. Starp nominantiem ir divi izcili grafiskie stāsti – viens mākslas izdevumu kategorijā, bet otrs pie prozas. “Ir mazliet dīvaini prozas izdevumā skatīties tikai bildes, bet nu tā ir atkal tāda pasaules tendence un izskatās, ka tā tikai ies plašumā,” spriež Dzalbe.

Par bērnu un jauniešu grāmatu ainu Dzalbe teic, ka tā esot patīkama – jūtama jaunā ilustratoru skola, kas ir spilgta, lai arī var pārmest līdzīgu domāšanu. Viņa turpina: “Tieši šai gadījumā bija daža laba grāmata, kas patiesi pārsteidza. Parādās pavisam jauni vārdi un pilnīgi cita pieeja, nekā līdz šim redzējām.” Atzinīgus vārdus Aiga Dzalbe velta arī zinātniskās literatūras un dokumentālo izdevumu māksliniekiem.

Roberts Koļcovs rezumē, ka grāmatu kopaina pārsteidza ar savu augstvērtīgumu, attīstībā esošo kvalitāti: “Es skatos uz tām grāmatām, un ir prieks, ka Latvijā kaut kas tāds rodas.”

Mākslinieks ar interesi gaida, kā laiks, ko šobrīd piedzīvojam, atspoguļosies nākamajā “Zelta ābeles” gadā. 

Žūrija savu izvēli jau izdarījusi, bet ikviens lasītājs līdz 7. aprīlim portālā LSM.lv var nobalsot par sev tuvāko nominēto grāmatu. “Zeltas ābeles” žūrijas pārstāve Aiga Dzalbe atzīst, ka ar ziņkārību gaida tautas balsojuma rezultātus un reizē izsaka cerību, ka izvēles varētu arī sakrist. 

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija aicina līdz 10. aprīlim doties pastaigā gar galerijas "Istaba” skatlogiem, kuros iespējams apskatīt balvai nominētās grāmatas.

Šogad balvu pasniegšanas ceremonija ilgs vairākas dienas un norisināsies pilsētvidē, tā tiks atspoguļota gan plašsaziņas līdzekļos, gan sociālajos medijos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt