“Eseju “Vai pakļautie spēj runāt?” Spivaka sarakstīja 1983. gadā kā pamatu lekcijai; tā tika publicēta 1988. gadā. Spivaka to rakstīja no marksisma, feminisma un dekonstrukcijas pozīcijām, taču esejas centrālā ass – atraitņu upurēšanas rituāla lasījums – padarīja tās rezonansi plašāku, nekā pati autore, iespējams, bija gaidījusi," stāsta literatūrzinātnieks Pauls Daija.
Aizvadītajos trīsdesmit gados Spivakas eseja ir kļuvusi par kanonisku postkoloniālisma studiju tekstu, kuru nav iespējams apiet ne universitāšu kursos, ne teorijas grāmatu apskatos,” turpina zinātnieks.
Gajatri Čakravorti-Spivaka šobrīd ir Kolumbijas Universitātes profesore, taču plašāku atpazīstamību viņa ieguva 1976. gadā, pateicoties priekšvārdam pašas tulkotajai Žaka Deridā grāmatai "Par gramatoloģiju".
Grāmatu “Vai pakļautie spēj runāt?” no angļu valodas tulkojusi Sandra Meškova.
Mansarda grāmatu sērijā “Theoria” līdz šim izdots: Rolāns Barts “Teksta bauda”(2012), Džūdita Batlere “Dzimtes nemiers” (2012) un Pīters Bērks “Kultūru hibriditāte” (2013).
