"Personīgi man lielākais uzdevums bija saprast, kas tad ir šī telpa. Tā nav fiziska telpa konkrētā Latvijas vietā, jo intervējamie cilvēki dzīvo gan Kurzemē, gan Vidzemē, gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. Kas ir šī vieta?" Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" skaidro fotogrāfe un grāmatas autore Agnese Zeltiņa. Kā vienu no grūtībām Zeltiņa izceļ uzticības veidošanu ar lībiešu mantojuma glabātājiem, "lai cilvēkus atbrīvotu, tev jāpanāk uzticēšanās un tas negāja vienkārši".
"Lībiešu kultūrtelpā pietrūkst tie laikmetīgie stāsti, mūsdienīgie un personīgie stāsti. Tas cilvēciskais aspekts ir ļoti klātesošs un ir milzīga vērtība šai grāmatai," min Zeltiņa. Kā vienu no galvenajiem grāmatā ietverto sarunu mērķiem Zane Ernštreite izceļ lībiešu pārstāvju vēlmi un iespēju izteikt savu nākotnes vīziju par kopienas tālāko veidošanos. "Es sapratu, ka šī tikai nosacīti ir mana grāmata, ka patiesībā es caur sevi kā medijs dodu balsi kopienai. Es uzdodu jautājumus, bet runā kopiena pati, un šo vīziju, kāda ir lībiešu kopiena, dod viņi paši."
Lībiešu kultūrtelpa (Līvõd īlma) ir lībiešu dzīvā mantojuma kopums, kas ietver lībiešu valodu, tradīcijas, saimniekošanas ieražas, kā arī moderno kultūru. 2018. gada novembrī kā viena no Latvijas vērtībām tā iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Grāmatā lasāmas divdesmit Zanes Ernštreites veidotās sarunas ar Edromu Veldi, Ausmu Ernestovsku, Ēriku Kāpbergu vecāko, Jēkabu Raipuli, Dagmāru Ziemeli, Ilmāru Geigi, Māru Zirnīti, Ingrīdu Šneideri, Mārīti Zandbergu, Baibu Šuvcāni, māsām Maiju Norenbergu un Ainu Emuli, Helmī Stalti, Ievu Ernštreiti, Zoju Sīli, Baibu Dambergu, Rasmu Noriņu, Ģirtu Gailīti, Māru Vīgerti, Julgī Stalti un Valtu Ernštreitu – cilvēkiem ar lībiešu saknēm un lībisko apziņu, kā arī tiem, kuri aktīvi, ilggadīgi un nepārtraukti ir darbojušies un darbojas lībiešu labā. Katram no viņiem veltīti divi Agneses Zeltiņas fotogrāfiju atvērumi.
