Kultūras Rondo

Viņa dzejoļi apbur kā mazas glezniņas. Iznācis Jāņa Hvoinska krājums "Mūza no pilsētas N"

Kultūras Rondo

Ceļojums kopā ar Edīti Pauls-Vīgneri personālizstādē "Kafijas kantāte"

Žurnāls "Domuzīme". Saruna par izdevuma piecu gadu pieredzi

Žurnāls «Domuzīme» piecu gadu jubilejā: Literārie mediji atrodas nopietnā krīzē

Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls "Domuzīme" svin piecu gadu jubileju un svinību reizē atgādina, ka vēlas no valsts dzirdēt skaidru atbildi, vai šādi izdevumi ir nepieciešami, jo bezgalīgā projektu režīmā regulārs izdevums nevar pastāvēt.

"Man šķiet, ka pieci gadi literāro izdevumu vēsturē Latvijā, ja runājam par pēdējiem 30 gadiem, ir tāds izšķirīgs brīdis – būt vai nebūt, vai viss notiek tālāk, vai beidzas kaut kādu iemeslu dēļ. Katrā ziņā es domāju, ka tajā ļoti noplicinātajā kultūras mediju ainavā, kāda mums tomēr ir pēc būtības, ir vērts atzīmēt piecus gadus arī," sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" norāda žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa. 

Kalpiņa vērtē, ka Latvijas literārie mediji, vismaz drukātie, atrodas nopietnā krīzē, kas saistīta ar to, kādā veidā šie izdevumi tiek finansēti.

"Vienkārši tāds entuziastu režīms nevar būt bezgalīgs. Mēs gribētu drīzā laikā saprast, vai Kultūras ministrija vai valsts saprot, ka ir vajadzīgi šādi izdevumi. Ja nē, tad mēs gribētu dzirdēt ļoti skaidru atbildi. Tomēr vēlreiz gribētu uzsvērt, lai šādi izdevumu pastāvētu, tajos nepieciešams ieguldīt," atzīst Kalpiņa. 

Viņa uzskata, ka visticamāk vajadzīgo finansējumu var atrast – vienkārši literāti ir bijuši samērā klusi. Šobrīd "Domuzīme" iznāk ar Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursā iegūto līdzekļu atbalstu.

"Jāmaina situācija, kā žurnāls tiek dotēts, bezgalīgs projektu režīms regulāram izdevumam nevar pastāvēt," uzskata Kalpiņa.

Kalpiņa norāda, ka labs piemērs, kā uzturēt un dotēt kultūras izdevumus, ir Igaunijas piemērs, kur darbojas fonds "Periodika".

"2012. gadā viņi apņēmās tobrīd iznākušos 12 drukas izdevumus, kas aptvēra literatūru, teātri, kino, valodniecību un tā tālāk pilnībā dotēt. Viņu iznākšanu kārto šis fonds, un savukārt cilvēki, kas strādā šajās redakcijās, ir pieņemti darbā. Viņiem ir, kā mēdz teikt, kultūras darbinieku minimālā alga," atklāj Kalpiņa. 

Runājot par drukāta izdevuma nepieciešamību, žurnāla "Domuzīme" redaktors Mārtiņš Mintaurs norāda, ka drukātais izdevums cilvēkam tomēr dod citu sajūtu un kontaktu ar tekstu.

"Protams, mēs varam tekstu izlasīt datora ekrānā. Tā informācijas plūsma, kas mums ir digitāli pieejama, ir ārkārtīgi liela un turpinās tikai pieaugt. Līdz ar to es domāju, ka tie pareģojumi par to, ka informācija, tai skaitā prese, kļūs digitāla un mums pietiks ieslēgt datoru un viss būs pieejams, ka tā ir sena dziesma ne pārāk jaunās skaņās un tas īsti nav pamatoti," skaidro Mārtiņš Mintaurs.

Mintaurs atzīst, ka drukātā preses izdevuma priekšrocība ir tā, ka tas saglabāsies daudz ilgāk par jebkuru elektroniskā veidā pieejama informāciju. 

"Pret drukāto tekstu, es domāju, gan lasītājam, gan autoram, ir tā godbijīgā attieksme, ka tas ir drukāts, ka tas ir kaut kas īpašs," uzskata Mintaurs.

Domājot par izdevuma attīstību, Kalpiņa atzīst, ka turpmāk varētu atteikties no īsajām recenzijām, bet centīsies virzīties analītiskākā un dziļākā apskatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti