Krustpunktā

Krustpunktā Lielā intervija: Valsts prezidenta padomniece Ieva Ilvesa

Krustpunktā

Priekšvēlēšanu diskusija: Iespējas uzlabot sociālo palīdzību un veselības aprūpi

Valsts prezidents rosina spriest par valsts valodas politiku. Vērtējam priekšlikumu

LU profesors Ikstens: Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijā vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas. Šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Jānis Ikstens.

"Krustpunktā" podkāstā:

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Runājot par valsts valodas politiku un latviešu valodas prasmi starp minoritātēm, LU pasniedzējs Ikstens sacīja, ka problēma ir ne tikai sliktās latviešu valodas prasmes krievvalodīgo vidū, bet arī vidusskolēnu latviešu valsts valodas zināšanas, kas būtiski pasliktinājušās.

"(..) Šī saruna ir aizgājusi problemātikā – krievi un latviešu valoda, bet ne mazāka problēma ir latvieši un latviešu valoda.

Un kā cilvēks, kurš jau daudzus gadus saskaras ar Latvijas vidusskolu absolventiem, es savā augstskolas mācībspēku praksē redzu, ka valodas prasmes dramatiski krītas. Un pēdējos 4–5 gados ir viena liela, prāva daļa augstskolas studentu, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet faktiski viņi raksta angliski ar latviešu vārdiem. Tā, manuprāt, ir bumba ar laika degli, un par to nekādas [valsts valodas politikas] pamatnostādnes nerunā. Tas ir jautājums, kas mums ir steidzami jārisina," teica Ikstens.

Viņaprāt, šo problēmu varētu risināt, ja latviešu valodu jauniešu acīs padarītu par valodu, kurā pareizi un labi runāt ir stilīgi un forši.

"Jo tas, ko viņi dara, ir sociālo tīklu slengu apvienošana ar salīdzinoši pieticīgu latviešu valodas vārdu krājumu, un tur nāk ārā Dieva zīmes," piebilda Ikstens.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") radio raidījumā pauda pārliecību, ka vidusskolas beidzējiem ir labas latviešu valodas zināšanas, bet viņi nevēlas runāt pareizā valsts valodā.

"Es domāju arī par krievvalodīgajiem jauniešiem, kuriem ir labas latviešu valodas zināšanas, bet viņi vienalga izvēlas latviešu valodu nelietot. Kā ar šo problēmu tikt galā? Tas ir ļoti, ļoti sarežģīts jautājums," sacīja Lībiņa-Egnere.

Žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa raidījumā "Krustpunktā" sprieda, ka latviešu valodas prasmes var uzlabot dažāda veida kampaņas. "Taču neviena kampaņa neiedos cilvēkam labu latviešu valodu. Tā sākas ģimenē vai arī vienkārši ir jālasa grāmatas un periodika (..)," sacīja Kalpiņa.

KONTEKSTS:

26. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis Ministru kabinetam savu viedokli par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu. Izmantojot iespēju, ka valdība lems par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, prezidents uzsvēris Satversmē noteikto valsts valodas konstitucionālo nozīmi. Tāpat Levits norādījis uz atsevišķiem rīcības virzieniem valsts valodas politikas īstenošanā.

Valsts prezidents aicinājis tuvākajā laikā valsts valodas politikas jomā novērst diskrimināciju darba tirgū, nepamatoti pieprasot krievu valodas zināšanas. Prezidents aicinājis izstrādāt diferencētu politiku attiecībā uz angļu valodu, veicinot tās plašu apgūšanu, bet vienlaikus novēršot tās destruktīvo ietekmi uz latviešu valodu. Līdzās tam nepieciešams nodrošināt iespēju Latvijas skolās kā otro svešvalodu apgūt kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

 Levits jau iepriekš bija rosinājis latviešu grāmatniecībai un drukātajiem medijiem piemērot PVN 5% likmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti