"Inspekciju pārveidos par Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, lai galvenais uzsvars būtu uz sadarbību. Pārvaldes uzmanības centrā jābūt kultūras mantojuma saglabāšanas procesa pārraudzībai, konsultācijām un cita veida atbalstam," pirms tam akcentējis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs ("Vienotība").
Vairumā Eiropas valstu par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās institūcijas sauc par Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldēm. "VKPAI nepieciešams pārveidot, lai tā atbilstu mūsdienīgas eiropeiskas valsts standartiem. Turklāt arī termins “kultūras piemineklis” ir novecojis, un to arvien biežāk aizstāj ar vārdiem "kultūras mantojums"," skaidroja Adamovičs.
VKPAI vadītājs Juris Dambis iepriekš Izglītības komisijas sēdē paudis atbalstu inspekcijas pārveidei, akcentējot, ka šobrīd sabiedrībā tā maldīgi saistās lielākoties ar uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkciju.
Izglītības komisijas virzītie grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” arī paredz noteikt, ka
vietās, kur vietējās nozīmes kultūras pieminekļu skaits pārsniedz 300 objektus, ir jānodrošina pašvaldības kultūras mantojuma aizsardzības dienesta izveide.
Šobrīd Latvijā divās pašvaldībās – Rīgā un Jūrmalā – ir vairāk nekā 300 vietējās nozīmes kultūras pieminekļu, iepriekš komisijas sēdē akcentēja Dambis.
Grozījumi paredz, ka kultūras pieminekļus atbilstoši to vēsturiskajai, zinātniskajai, mākslinieciskajai vai citādai kultūras vērtībai turpmāk varēs iedalīt ne tikai valsts un vietējās, bet arī reģiona nozīmes kultūras pieminekļos.
Līdz nākamajam gadam Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei jāizstrādā kritēriji objektu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem.
Savukārt līdz 2020.gada 31.decembrim pārvaldei jāizvērtē valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto pieminekļu atbilstība jaunajiem kritērijiem.
Pēc objekta īpašnieka vai valdītāja pieprasījuma Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izsniegs kultūras pieminekļa aizsardzības plāksni, kas piestiprināma pie pieminekļa redzamā vietā. Plāksne obligāti jāizvieto pie publiski pieejamiem kultūras pieminekļiem – ēkām un būvēm.
Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" papildināts ar pantu, kas precizē ar pieminekļu uzstādīšanu un piemiņas vietu izveidošanu saistītus jautājumus. Tas paredz, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju un Aizsardzības ministriju jāizveido konsultatīva padome pieminekļu, piemiņas zīmju un vietu izveides priekšlikumu izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai.
Likumā precizēti arī citi jautājumi, tostarp par rīcību ar senlietām, norāda Saeimas Preses dienestā.
Inspekcijā norāda: tā kā joprojām arheoloģijas mantojumu apdraud nelikumīgie mantu meklētāji, nolūkā radīt iespēju tiesībsargājošajām institūcijām efektīvāk aizturēt un sodīt kultūras vērtību postītājus
likums papildināts ar pantu, kas noteic aizliegumu iegūt, glabāt, pārvietot un pārsūtīt un tirgoties ar senlietām, kuras pieder Latvijas valstij,
izņēmumu pieļaujot vienīgi gadījumā, ja iespējams pierādīt priekšmetu likumīgo izcelsmi un saņemta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauja.
