Zosnas muiža izbūvēta 1870. gadā. Tā ir bagāta ar senām mākslinieciskām detaļām, un blakus tai atrodas ezers un dažādas Rāznas nacionālā parka dabas vērtības. Tomēr jau vairāk nekā 20 gadu muižas galvenā ēka ir ciet un pašvaldībai nav finanšu resursu, lai to uzturētu un atbilstoši apsaimniekotu arī turpmāk.
Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne norādīja, ka pašvaldība nonākusi pie secinājuma, ka ar šī brīža finansiālajiem resursiem nevar saglabāt un uzturēt Zosnas muižu:
"Līdz ar to ir izsludināta gan sabiedriskā apspriešana, gan arī, no otras puses, tas ir aicinājums nākamajiem saimniekiem."
Kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti muižu apseko vismaz reizi gadā, un šovasar secināts, ka apmestā koka tipa būve ar autentiskajām detaļām un oriģinālajām jumta spārēm ir vismaz jāiekonservē.
NKMP Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Vilma Platpīre atklāja, ka vietām ēkā novērojamas plaisas: "Ir arī izdrupumi, kur mitrums nokļūst nesošajās konstrukcijās un bojā tās. Protams, arī jumta daļai obligāti jāpievērš uzmanība, jo mēs redzam, ka bojājas spāres."
Savukārt NKMP Latgales reģionālās nodaļas inspektore Ināra Juškāne pastāstīja, ka labi saglabājies muižas interjers: "Būvapjoms tai ir tāds interesants ar dažādām jumta izbūvēm, protams, arī interjers ir diezgan labi saglabājies, arī plānojums, gan portāli, ieejas durvis, logi, stuka apdares elementi, griestu rozetes.
Neveiksmīgi ir dažādu investoru piesaistes mēģinājumi. Laika apstākļu ietekmē un rocības ietekmē šobrīd nevedas tik labi tā situācija. Bet, protams, brīnumi notiek!"
Zosnas muiža klasificēta kā reģionāls valsts nozīmes kultūras piemineklis, un tās saglabāšanai iespējams gūt atbalstu speciālā glābšanas programmā, ko NKMP piešķir izpētei, avārijas situāciju novēršanai un konservācijai. Taču maksimālais pieejamais finansējums vienam objektam ir 30 000 eiro, darbus ieteicams dalīt ikgadējos posmos un ievērot vairākus citus priekšnoteikumus.
"Noteikti ir jāsāk ar izpētēm, ar kompetentu speciālistu pieaicināšanu, lai sniegtu konsultācijas, ko tad darīt ar pieminekli. Noteikti ir jāveic arhitektoniski mākslinieciskā izpēte," norādīja Platpīre. "Finansējums uz pieminekļu skaitu, kas mums ir Latvijā, ir gaužām, gaužām mazs,
bet ir iespēja izmantot šo finansējumu, lai vismaz kaut kādus neatliekamus glābšanas darbus kādā kultūras piemineklī realizētu."
Priekšlikumus par tālāko Zosnas muižas likteni Rēzeknes novada pašvaldība gaidīs līdz 24. septembrim, tam sekos sanāksme Lūznavas muižā, kurā aicināti piedalīties arī vietējie iedzīvotāji.
