Taujāta, ko nozīmē būt par VKKF padomes priekšsēdētāju, Zane Kreicberga paskaidro: “Padomes priekšsēdētājs ir tas, kurš pirmkārt jau vada visas padomes sēdes. Tā varbūt ir tāda tehniska lieta – vadīt sēdes, bet principā gatavo visus jautājumus sadarbībā gan ar Kultūras ministriju, gan fonda izpildvadību. Tas, ko es esmu sapratusi, arī skatoties, kā iepriekšējā periodā Valts Ernštreits strādāja kā padomes priekšsēdētājs – faktiski, arī no padomes priekšsēdētaja diezgan daudz kas varbūt atkarīgs, ja vien tu vēlies uzņemties iniciatīvu, [piemēram], sakārtot kaut kādas iekšējas lietas, teiksim, nolikumus uzlabot vai kaut kādu stratēģiju virzīt.”
Runājot par izmaiņām, saistītām ar VKKF, Kreicberga atgādina, ka ir notikusi atgriešanās pie tā modeļa, kāds bija, fondu izveidojot 90. gadu beigās, proti, budžetu veido tieši atskaitījumi no nodokļiem – alkohola akcīzes, tabakas izstrādājumu akcīzes, izložu nodokļa, azartspēļu nodokļa.
Šovasar notikusi iepriekšējās un esošās VKKF padomes stratēģiskā sēde. No apspriestā Kreicberga izceļ vienu lietu, kas, viņasprāt, būs spēkā un mainīsies –
gan nevaldības jeb nevalstisko organizāciju atbalsta mērķprogramma, gan valstiski nozīmīgo pasākumu mērķprogramma turpmāk tiks veidota trīs gadu periodam:
“Finansējums konkrēti tiks piešķirts vienam gadam, jo mēs valstī dzīvojam viena gada budžeta apstākļos. Bet tas būs nosacīti apsolījums, ka trīs gadus tiksi atbalstīts, protams, izvērtējot arī katra gada rezultātus. Šis princips, mūsuprāt, ir būtisks, lai notikumiem vai organizācijām, kas nodrošina lielu daļu īpaši laikmetīgās kultūras un mākslas norišu, būtu zināma stabilitātes sajūta, lai būtu mazliet ilgtspējīgāka sajūta." Šāda veida konkurss tiks izsludināts jau uz nākamo gadu. Trīs gadu atbalsta princips jau tiek iemēģināts Ernštreita virzītājā mediju atbalsta programmā.
Jāatzīmē, ka pandēmijas laikā VKKF administrējis daudz tā sauktās “kovidnaudas”. “Pagājušajā periodā tas veidoja ļoti lielu daļu slodzes visam Kultūrkapitāla fondam, ieskaitot padomi, ieskaitot arī tos, kas tur ikdienā strādā, jo nāca klāt daudzas jaunas programmas un bija jāizdomā, kā to vislabāk darīt, kā šo finansējumu sadalīt – pēc kādiem principiem un tamlīdzīgi. Bija divas "KultūrElpas" mērķprogrammas, protams, visi atbalsta mehānismi,” stāsta VKKF padomes priekšsēdētāja.
“Šobrīd ir skaidrs, ka līdz gada beigām pagarināts biļešu kompensācijas mehānisms,
un tas pagaidām ir pēdējais no tiem atbalsta mehānismiem, kuriem nāk papildu finansējums no līdzekļiem neparedzētiem [gadījumiem]. Kā būs nākamgad – tas vēl nav īsti zināms.”
Lai izvērtētu to programmu efektivitāti, kas tapušas kultūras atbalstam un attīstībai Covid-19 ierobežojumu apstākļos, gada beigās vajadzētu ne tikai saprast, cik ir piešķirts finansējuma un kādiem nolūkiem, bet arī ieraudzīt reālos rezultātus – kas par to finansējumu ir izdarīts, spriež Kreicberga. Pa kādam uzlabojumam no fonda puses izdevies veikt, vēl esot “procesā”, piemēram, uz otro "KultūrElpas" konkursu uzstādīti specifiskāki mērķi, un tādējādi arī konkretizētas nozares, kas uz finansējumu var pretendēt.
Kas attiecas uz radošo personu atbalsta programmu – “ja tāda turpinātos, tad būtu jāskatās, kā to uzlabot. Tur ir vairākas problēmas, bet viens no sarežģījumiem ir tas, ka Kultūrkapitāla fondam nav pieejami nepieciešamie dati.
Vairākkārt ir iznācis tā, ka tu piešķir finansējumu un pēc tam tikai izrādās, ka [personas] ieņēmumi bijuši lielāki. Tad šis finansējums ir jāskaita atpakaļ,
un tas, protams, ļoti sarūgtina finansējuma saņēmējus. Tur jāizstrādā labāks mehānisms, lai šādas problēmas vairs nebūtu,” vērtē VKKF padomes priekšsēdētāja.
Viens no sarežģītākajiem un arī sāpīgākajiem jautājumiem fonda darbībā saistīts ar atteikumiem. Īstenojot labas pārvaldības principus, jau pirms kāda laika nolemts, ka jāraksta atteikuma iemesli. Tie tiek rakstīti pēc nolikumā uzskaitītajiem kritērijiem – administratīvajiem (piemēram, ja projekts nav iesniegts atbilstoši prasībām) vai kvalitatīvajiem. Visnīstākais atteikuma iemesls esot “mazāk aktuāls”, un Kreicberga piekrīt, ka tas varbūt nav īsti cilvēcīgi. Principā ir iespēja sazināties ar komisiju priekšsēdētājiem vai ar kādu no komisijas locekļiem, vai kuratoriem, lai lūgtu plašāku komentāru. Izrādās gan, ka ne vienmēr projektu iesniedzēji ir gatavi godīgo atbildi uzklausīt. Ikviens ir aicināts ņemt vērā, ka
izvērtēšanā tiek uzlūkotas abas puses – projekta kvalitāte un konkursa konteksts. Kopumā nepietiekamā finansējuma dēļ nereti nākas atteikt arī labiem projektiem.
Pirmo darbības gadu noslēdzot, VKKF padomes priekšsēdētāja cer redzēt, ka fonda labā publicitāte ir balansā, jo tas palīdz redzēt to lielo uzdevumu, kas daudzās nozarēs tiek paveikts: “Reizēm tie, kuri saņem finansējumu, gandrīz vai uzskata to par pašsaprotamu un, piemēram, aizmirst pateikt, ka Kultūrkapitāla fonds atbalsta, vai ielikt logo un tamlīdzīgi. Tā ir viena lieta, kas ir diezgan svarīga tāpēc, ka ir cita daļa gan publikas, gan kultūras operatoru, kuri vai nu nekad nav pretendējuši, vai nesaņem šo finansējumu un tāpēc ir dusmīgi.”
