Valdība dod zaļo gaismu Rīgas koncertzāles tapšanai publiskā-privātā partnerībā

Akustiskā koncertzāle Rīgā taps ar privātā partnera piesaisti, tā 1.novembrī lēma valdība. Publiskās – privātās partnerības modelis paredz, ka investors par savu naudu uzceļ kompleksu ar konferenču centru un koncertzāli, bet valsts koncertzāles daļu vai nu pakāpeniski izpērk, vai nomā. Projektam piesaistāmās Eiropas fondu naudas nosacījumi paredz, ka tam jātop neattīstītā teritorijā.

Līdz šim lielāko interesi izrādījuši Skanstes un Zaķusalas teritoriju attīstītāji, bet privātā investora piesaistei tiks sludināts konkurss. Šī modeļa izvēle nozīmē, ka valdība vairs neapspriedīs kādreizējo variantu par koncertzāli uz AB dambja vai Kongresu nama pārbūvi, jo tas nozīmētu pārāk lielas tūlītējas investīcijas, norāda premjers Māris Kučinskis (ZZS).

„Tie ir vairāk nekā 100 miljonu eiro lieli ieguldījumi, un šāds variants šobrīd vairāk netiek izskatīts. Tas, ko mēs šodien lēmām, bija palielināt ambīcijas – tas nozīmē neiet uz ļoti pieticīgu projektu, kas tikai kādu daļu apmierinātu, bet kopā ar koncertzāli veidot lielāku [projektu], bet pielietojot šo publiskās privātās partnerības principu," norāda premjers.

"Šobrīd ir laiks arī privātajiem investoriem sākt skatīties, kādi ir piedāvājumi," turpina Kučinskis. "Esošais regulējums, kas saistās arī ar Eiropas [fondu piesaisti], nosaka tādu mehānismu, kas ļauj izbēgt no visām aizdomām, ka šī privātā partnerība var būt negodīga vai ar uzpūstām cenām. [Investors] tiek izvērtēts, tiek veikta pilna analīze gan par cenu, gan atmaksāšanās periodu, un nevar vairs būt bezatbildīga privātā partnerība, kā tas kādreiz ir bijis. Tas dod iespējas, ņemot vērā arī praksi Eiropā un pasaulē, taupīt budžeta naudu, jo nav uzreiz jāiegulda lieli līdzekļi, kas būtu jāatrauj kam citam, bet to var paredzēt ilglaicīgā procesā.”

Jau vēstīts, ka Kultūras ministrija (KM) iesniedza Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, kurā piedāvāja Ministru kabinetam vienoties par vienu nacionālās koncertzāles kā akustiskās koncertzāles risinājumu. Ziņojumā bija aplūkoti trīs varianti.

KM paredz, ka koncertzāles kompleksā ik gadu jānotiek 60 līdz 100 simfoniskās un akustiskās mūzikas koncertu un zālē jābūt 1400 klausītāju vietām. Turklāt neiztrūkstošām jābūt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) darba un mēģinājumu telpām, kā arī citām pasākumu palīgtelpām.

5 komentāri
Jāuzbūvē bibliotēka
un pēc tam jāatbrīvo Gaismas Pils ātrijs koncertu vajadzībām. Labāku koncertzāli par to Latvijā nekad neuzcels.
Analītiķis
Šoreiz gan PPP projekta realizācija jāveic profesionāli un caurskatāmi, jo līdz šim ir bijis pārāk daudz NEGATĪVU PPP PROJEKTU...
Margareta
Us rezekni. Vasara ir jurmalas koncertzale. Betona monstra tak ir visadaas zaales. Vismaz ta mums teica, ka tur bus ari koncertzales. Uz pasreizejo iedzivotaju skaitu jaunu zaali nevajag. Ir ari opera. Baznicas. Aizvien funkcione liela gilde
Margareta
Latvija koncertzalu jau tagad ir par daudz. Nevar pietiekami noslogot. Nav ti lielas publikas. Lai brauc uz cesim. Uz
JurisK
Nu ja slinkajiem rīdziniekiem koncertzāle nebūs degungalā, bet 10 minūtes jābrauc ar tramvaju, tā jau viņiem būs katastrofa. Bet omāt, ka LV kàds gribēs 100 miljonus ieguldīt - nugan muļķīgas cerības. Ja nebūs (!ha(!)) otkatu, nekas nesanāks.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti