Kultūras ABC
LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.
Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss kādai no Eiropas Savienības dalībvalstu pilsētām tiek piešķirts kopš 1985. gada, kad šis gods tika Grieķijas galvaspilsētai – Atēnām. Šī īpašā statusa mērķis ir iepazīstināt pārējās dalībvalstis un visu pasauli ar Eiropas kultūras daudzveidību, piedāvājot plašu kultūras programmu gada garumā. Kopš 2011. gada par Eiropas kultūras galvaspilsētu katru gadu tiek izvēlētas divas Eiropas pilsētas. Par pirmo Latvijas kultūras galvaspilsētas godu tālajā 2009. gadā fināla balsojumā sacentās Cēsis, Jūrmala un Rīga, un uzvarētāja lauri toreiz tika Latvijas galvaspilsētai Rīgai. Rīga kļuva par Eiropas 2014. gada kultūras galvaspilsētu kopā ar Zviedrijas pilsētu Ūmeo, kura ir Zviedrijas izglītības, tehnisko un medicīnisko pētījumu centrs un kuras universitātē mācās ap 30 tūkstoši studentu.
Rīga bija pēdējā no Baltijas valstu galvaspilsētām, kas saņēma šo īpašo statusu. Par Rīgas – Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2014 patronu kļuva tā laika Latvijas prezidents Andris Bērziņš, bet nodrošināt visu plānu izpildi tika uzdots nodibinājumam “Rīga 2014” un tās vadītājai Diānai Čivlei. Tika izveidots arī neformāls “Klubs 20:14”, kas piedāvāja Latvijas uzņēmējiem iesaistīties un kļūt par šī notikuma līdzautoriem. Rīgas kā kultūras galvaspilsētas programmu sāka veidot 2009. gadā – ekonomiskās krīzes pašā epicentrā, kad cilvēki jau bija aizmirsuši sapņot, tāpēc sākotnējie projekti bija ļoti pieticīgi. Organizatori naudu izvēlējās ieguldīt cilvēkos, piedāvājot ikvienam iespēju iesniegt savu ideju “Rīga 2014” programmas projektu konkursā. Īpaša uzmanība šī gada laikā tika pievērsta kultūras decentralizācijai un kultūras pasākumu pieejamībai dažādās Rīgas apkaimēs. Atšķirībā no citām Eiropas kultūras galvaspilsētām pilsētām Rīgā šim notikumam par godu netika uzcelta neviena jauna ēka, toties bijušajā PSRS Valsts drošības komitejas ēkā jeb “Stūra mājā” tika piedāvātas ekskursijas gida pavadībā, kas tajā joprojām tiek organizētas vēl šobaltdien. Tāpat šajā laikā radās Rīgas Starptautiskais kinofestivāls, kas arī izrādījās ilgtermiņa projekts un šogad svinēja jau 9 gadu jubileju.
“Rīgas 2014” atklāšanas ceremonija notika Latvijas Nacionālajā operā un baletā ar Riharda Vāgnera opusa “Rienci. Triumfs un sakāve” pirmatskaņojumu. Šajā gadā Rīgā notika vairāki nozīmīgi liela mēroga pasākumi – piemēram, Pasaules Koru olimpiāde, Eiropa Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija un Latvijā dzimušo pasaulē slaveno mūziķu solokoncertu cikls “Dzimuši Rīgā”. Par godu Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai Latvijas Banka laida apgrozībā pirmo īpašā dizaina monētu. TNS un telekompānijas LNT 2014. gadā veiktā aptauja liecināja, ka 45% Latvijas iedzīvotāju ir pamanījuši, ka Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, bet tieši tikpat liels daudzums iedzīvotāju to pamanījuši nebija. 10% aptaujāto nespēja sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu.
Kultūras ABC
