Pētījumā secināts, ka šobrīd pasaulē ir apmēram 95 tūkstoši muzeju, kas ir par 60% vairāk nekā 2012. gadā. Tomēr to izplatība ir nevienmērīga, lielākoties tie atrodas Ziemeļamerikā un Rietumeiropā. Tāpat tikai 27 pasaules valstīm ir muzeju tīkls, kurā uz katriem miljons iedzīvotājiem ir vairāk nekā 50 muzeju. Latvija, kur uz vienu miljonu iedzīvotāju ir 78,4 muzeji, ir šo valstu vidū.
UNESCO atzīmē, ka pandēmijas ietekme uz muzejiem ir bijusi liela, jo apmēram 90% no tiem krīzes laikā tika slēgti, un saskaņā ar Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) datiem pastāv risks, ka vairāk nekā 10% no tiem var neatjaunot savu darbību.
Saskaroties ar krīzi, muzeju reakcija ir bijusi ātra, nodrošinot savu klātbūtni internetā, uzsver UNESCO. Piemēram, muzeji izmanto jau esošās digitalizētās kolekcijas un virtuālās tūres, koncertus un lekcijas rīko tiešsaistes režīmā, plašāk un aktīvāk lieto sociālos medijus, skatītājiem atklāj muzeju darbības ikdienā neredzamo daļu, muzeju organizācijas rīko tiešsaistes konferences nozares ekspertiem u.tml. Vienlaikus tas atklāj arvien aktuālo digitālo plaisu, kas pastāv starp Āfriku un mazo salu jaunattīstības valstīm un pārējo pasauli, jo tikai 5% šo valstu spēj piedāvāt tiešsaistes saturu.
UNESCO ziņojums ne tikai izvērtē Covid-19 pandēmijas ietekmi uz muzejiem un izaicinājumiem, ar ko tiem būs jāsaskaras, bet arī aplūko veidus, kā muzejiem palīdzēt pēc krīzes, uzsverot, ka ir nepieciešams stiprināt muzeju sektora politiku. Muzeji ir vieni no galvenajiem tūrisma veicinātājiem, kas būs svarīgi krīzes pārvarēšanai nākotnē, lai sekmētu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību. “Tomēr muzeju slēgšanas ietekme ir ne tikai ekonomiska, bet arī sociāla. Muzeji ieņem nozīmīgu lomu sabiedrībā, balstoties savstarpējas cieņas un kultūras daudzveidības vērtībās, tie stiprina sociālo kohēziju, veicina radošumu, un ir kolektīvās atmiņas vēstītāji,” uzsver UNESCO.
Tāpat ziņojumā secināts, ka krīze parāda digitālo tehnoloģiju nozīmi muzeja sektora darbībā turpmāk un potenciālu, ko sniedz muzeju aktivitāšu izvēršana un pārnešana tiešsaistē.
Elastīgums un spēja piemēroties pārmaiņām sabiedrībā ir viena no galvenajām muzeju īpašībām, ko pierāda arī Covid-19 krīze. Muzeji jau pārdomā savu turpmāko darbību un attiecības ar sabiedrību pēc krīzes. Nav viena risinājumu: katram reģionam, valstij un muzejam būs jāizvērtē un jāatrod risinājums, kā piemēroties jaunajai situācijai un izaicinājumiem.
Šis ziņojums novērtē Covid-19 ietekmi uz muzeju sektoru, sniedzot ieskatu galvenajās tendencēs muzeju darbībā, to reakcijā uz krīzi un spējā stāties pretī izaicinājumiem, kas saistīti ar kultūras pieejamību. Ziņojuma mērķis ir saprast, kā nozare ir pielāgojusies pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem, un izpētīt, kāds atbalsts tai būs nepieciešams pēc krīzes. Veicot aptaujas un apkopjot jau pieejamo informāciju, ziņojumā tiek atspoguļoti dati par muzeju skaitu UNESCO dalībvalstīs, cik no muzejiem pandēmijas laikā tika slēgti, kādas tiešsaistes aktivitātes tie īsteno un kādu rīcību plāno nākotnē.
Ziņojums pieejams šeit.
