Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Jaunuzņēmumu jeb strauji augošo tehnoloģiju uzņēmumu attīstība

Eiro fokusā

Ar reģistrētiem mākleriem cer nozari padarīt legālu un drošāku īpašumu tirgotājiem

Kultūras nozares atbalstam izveidotā programma „KultūrELPA” turpinās arī šogad

Tas nav fiskāls, bet nacionāls jautājums. Kādu atbalstu sagaida grāmatizdevēji?

Tāpat kā pērn, arī šogad kultūras nozares atbalstam 300 000 eiro grāmatu iepirkumam saņems visas Latvijas publiskās bibliotēkas. Nozares pārstāvji šo programmu vērtē kā veiksmīgu, uzsverot, ka tikpat svarīgi ir samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) grāmatām no pašreizējiem 12% uz 5%.

Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš vērtē, ka pagājušajā gadā uzsāktā programma – grāmatu iepirkums 300 000 eiro vērtībā 1505 Latvijas publiskajām bibliotēkām – ir atbalsts gan krīzes skartajai grāmatniecības nozarei, gan bibliotēkām, līdz ar to arī iedzīvotājiem.

“Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar ekspertu komisiju, kurā ir iesaistīti gan literatūrzinātnieki, gan bibliotēku, gan izdevēju pārstāvji, izvēlas sarakstu ar augstvērtīgākajām, labākajām grāmatām un pēc reģionālā principa tiek sadalītas, iepirktas, nogādātas bibliotēkām šīs grāmatas. Un tādējādi mēs sasniedzam divus mērķus. Pirmkārt, mēs sniedzam atbalstu grāmatu izdevējiem, kuriem, kā rāda pagājušā gada dati, būtiski ir samazinājies galvenokārt jauno izdevumu un tirāžu skaits tā iemesla dēļ, ka arī grāmatu veikali nevarēja strādāt, grāmatu izdevniecību pārdošanas dati kritās.

Izdevējiem nav tik daudz brīvās naudas, kuru ieguldīt jaunās grāmatās, līdz ar to mēs viņus papildus stimulējam.

Vienlaikus šī nauda daļēji nonāk arī autoru, tulkotāju un ilustratoru kabatās,” norāda Uldis Zariņš.

Pērn bibliotēkas saņēma 32 615 grāmatu eksemplārus no 33 Latvijas izdevniecībām, no tām 67% bija oriģinālliteratūra un 33% tulkojumi. Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka stāsta – aptauja liecina, ka šāds valsts atbalstīts grāmatu iepirkums samazināja apgrozījuma kritumu.

Viņa skaidro: “Eksperti, kas šo sarakstu atlasīja, viņi pārstāv visu grāmatniecības ķēdi, un līdz ar to es domāju, ka tas modelis bija diezgan optimāls. Esam ar Bibliotēku padomi par to runājuši, ka tuvākajā laikā ir jāveic tomēr arī audits par to, kas vispār tiek iepirkts publiskajās bibliotēkās, jo Latvijā tā sistēma ir drusku atšķirīga no citām valstīm. Ļoti daudz no šī iepirkuma ir atstāts tieši konkrēto pašvaldību bibliotēku ziņā, kas, no vienas puses, ir ļoti labi, jo viņi it kā zina, ko grib viņu lasītājs, no otras puses, ne vienmēr visi bibliotekāri arī spēj izsekot visiem jaunumiem līdzi un izvērtēt to piedāvājuma līdzsvarotību, teiksim tā.

Īstenībā šie 300 000 [eiro] jau ir tāda summa, kādā līmenī šim iepirkumam būtu jānotiek katru gadu.”

Grāmatu apgāda “Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka uzsver, cik liela nozīme grāmatu tirgošanā ir PVN likmei, kas šobrīd ir 12%: “Ir jārēķina, ka 12% uzreiz tiek noņemti nost kā pievienotās vērtības nodoklis, tātad no 300 000 [eiro] šim iepirkumam paliek 268 000. Ja būtu PVN tāds, kā tas bija līdz iepriekšējai krīzei – 5%, tad būtu  285 000. Arī  skolu iepirkumiem atbilstoši vienmēr ir šī PVN summa nost. Un elektroniskajām grāmatām vispār 21% uzreiz atgriežas valstij, tātad tikai tiek pārlikts no vienas kabatas otrā.

5% PVN tika atzīts kā optimāls tad, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Tas veicina grāmatu pieejamību. Un arī attiecīgi to daļu, ko autori saņem kā atlīdzību, jo grāmatas ir vairāk apritē.

Un izdevējam ir vieglāk veikt kvalitatīvu izvēli, sastādot savu izdodamo grāmatas plānus. Grāmatu pieejamība ir arī valodas jautājums, jo tas ir tas pēdējais bastions, kas sargā un attīsta valodu, un mēs esam tādās pašās pozīcijās kā prezidents, ka

oriģinālliteratūrai, mācību literatūrai ir jābūt pazeminātajam PVN, jo tas nav fiskāls, tas ir nacionāls jautājums.”

Vija Kilbloka vērtē, ka, salīdzinot ar citām nozarēm, grāmatu izdevēji kovidlaiku ir pārdzīvojuši salīdzinoši labi, tomēr grāmatu tirāžas ir zemākās kopš 1995. gada un Eiropā PVN likme grāmatām ir divreiz zemāka nekā Latvijā. Grāmatu izdevēju un tirgotāju vēlmi samazināt PVN līdz 5% atbalsta arī Kultūras ministrija, un tās pārstāvis Uldis Zariņš uzsver, ka PVN jāsamazina arī e-grāmatām:

“Lielākajā Eiropas Savienības valstu daļā ir piemērota vienāda likme gan fiziskajām, gan digitālajām grāmatām.

Līdz ar to mēs ceram, ka arī šo problēmu mums izdosies atrisināt vienlaikus ar likmes pazemināšanu. Mēs jau runājām ar Finanšu ministriju pirms diviem gadiem, bet tad plāni mainīt PVN likmes tikām apturēti arī Covid-19  krīzes dēļ. Šogad grāmatu izdevēji ir ar jaunu sparu šo kampaņu samazinātai likmei atjaunojuši. Un mēs esam dzirdējuši pozitīvus atbalsta signālus gan no premjerministra, gan no prezidenta, tā kā mēs ceram, ka tas ir jautājums, par kuru valdībai izdosies vienoties tajā brīdī, kad uzsāks sarunas par budžetu.”

PVN likme grāmatām vairākkārt mainījusies – tā bija 5%, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, 2009. gadā pēc krīzes to palielināja līdz 21%, šobrīd PVN grāmatām ir 12%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt