Kultūras nozares pārstāvji jau vairākkārt iestājušies pret reformas īstenošanu, taču nav saklausīti. Nu tapis mākslinieku video vēstījums, kurā viņi aicina ikvienu cilvēku, kam rūp Latvijas kultūras nākotne, platformā Manabalss.lv parakstīties par jaunās nodokļu reformas atcelšanu.
Radošās personības reformu dēvē par nodokļu neprātu pandēmijas laikā, uzsverot, ka
tā ir sasteigta, nepārdomāta, radošo cilvēku darba specifikai neatbilstoša un piedevām arī tik ļoti sarežģīta, ka to grūti saprast pat rūdītākajiem grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem.
Viens gan ir diezgan skaidrs – līdz ar to vēl vairāk saruks daudzu nozarē strādājošo ienākumi, jo, piemēram, saistībā ar minimālo sociālo iemaksu ieviešanu nodokļi būšot jāmaksā arī no nesaņemtajiem ienākumiem.
Kultūras nozares pārstāvji uzsver –
viņi nekādā ziņā neiestājas pret nodokļu maksāšanu un sistēmas uzlabošanu, bet to ir nepieņemami darīt pandēmijas aizsegā un tādā steigā tieši šobrīd, kad nozare tik tikko sāk atgūties.
Ainārs Rubiķis, kurš kā diriģents daudz strādā ārpus Latvijas un Latvijā izveidojis arī kultūrtelpu “OratoriO”, reformu uztver kā nozares cilvēku pazemošanu: “Es nekad neesmu sajuties tik ļoti pazemots no valsts puses, man gribas vaicāt – bet kāpēc? Par ko? Ko es esmu izdarījis nepareizi? Šajā situācijā es nezinu, kāds ir mērķis.” Diriģents atzīst, ka radušies daudzi jautājumi un neizpratne:
“Vai mērķis ir, teiksim, šos autoratlīdzības saņēmējus, šos cilvēkus likvidēt vai sadzīt nabagmājā? Vai mēs tiekam uzskatīti par kaut kādiem dīkdieņiem, liekēžiem?
Es personīgi varu teikt, ka, strādājot, teiksim, Berlīnē, es esmu pieradis pie lieliem nodokļiem, un man nav nekas pret tiem, bet man tur ir attiecīga alga, no kuras šos nodokļus var atvilkt. Un man ir ļoti labi uzskatāma atgriezeniskā saite, kur es reāli redzu, kā kaut vai šis sociālais nodoklis ietekmēs manu nākotni. Tās ir tās lietas, ko diemžēl mēs Latvijā neredzam. Un, ja mēs arī redzam, tad tie cipari ir ārkārtīgi bēdīgi.”
Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova atzīst, ka
reformas pasludinātais mērķis – mazināt radošo personu sociālo neaizsargātību – ir pat ļoti labs, tikai šobrīd, krīzes laikā, nodokļu sloga paaugstināšanai ir absolūti nepiemērots brīdis.
Tas piespiedīs cilvēkus ne tikai iet prom no nozares, bet arī braukt projām no Latvijas.
“Mēs dzīvojam trauksmē jau no tā, ka ir pandēmija, ka mēs nezinām, kurā brīdī būs kādi nosacījumi, kā viss mainīsies, kas notiks, un tagad plus vēl šīs nodokļu izmaiņas, par kurām nav skaidrs ne tikai, kas notiks, bet kādā veidā tas tiks īstenots.
Nav jau tā, ka cilvēki negrib maksāt nodokļus, bet ja viņiem neviens nevar izskaidrot līdz galam, jo neviens nezina… Arī Valsts ieņēmumu dienestā, kur ir burvīgi un atsaucīgi cilvēki, arī viņi nevar sniegt šo informāciju.
Tā, man liekas, ir tāda ārkārtīga necieņa un nedomāšana līdz galam par to, kā radītos lēmumus ieviest dzīvē, bet pastāvēšana uz to, ka – tā mēs izlēmām, un tad mēs ar varu arī “aizspiedīsim” līdz galam, bet, kas pa ceļam tur sabruks, ies bojā vai pazudīs, tas mūs neinteresē. Man liekas, ka tā nav ilgtspējīga un mērķtiecīga domāšana, tā nav laba prakse, kā tādas būtiskas nodokļu izmaiņas ieviest tik ārkārtīgi īsā laikā un īpaši šādā krīzes situācijā,” saka Maija Pavlova.
Kā neprasmīgu un radošo cilvēku darba specifikai absolūti neatbilstošu nodokļu reformu vērtē arī gleznotājs un pedagogs, Mākslas akadēmijas profesors Kaspars Zariņš: “Pareizi būtu – jo vienkāršāk, jo labāk. Valstij ir jāuzticas cilvēkiem, nevis viņi kaut kādā veidā jāiebaida jeb jāatņem viņiem pēdējais, kas viņiem ir. Tie, kas darbojas tikai un vienīgi no autoratlīdzības vai līgumiem, viņus tas skars visvairāk. Jo vienkārši tiek atņemts vairāk, nekā šis cilvēks, rupji sakot, var saražot.
Valstij būtu jāsaprot, ka radošās profesijas tiešā veidā nerada mantu, bet viņu radītās vērtības ir daudz lielākas nekā šī manta.
Un tādēļ valstij būtu visiem spēkiem radošās profesijas jāatbalsta, jāieklausās viņu lūgumos – veidot šo likumu atbilstoši cilvēku spējām.”
Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš programmai “Pēcpusdiena” apliecināja, ka atbildīgo institūciju pārstāvji ir atvērti dialogam ar radošo sabiedrību, kā svarīgāko minot minimālo sociālo iemaksu sistēmas sakārtošanu, atzīstot, ka tā patiešām izveidota sarežģīta un neskaidra: “Es domāju, galvenokārt tām iestādēm, kas ir atbildīgas par šo sociālās sistēmas dizainu, kas būtu Labklājības ministrija, Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, vajadzētu skaidrot; un mēs esam arī atbalstījuši Radošo savienību padomi, kur arī ir pieejamas šīs konsultācijas, kuras sniedz tieši radošajām personām par šo specifiku. Droši vien, maz ir ticams, ka valdība tik ātri pārdomās, tāpēc acīmredzot
kopīgi (arī no labākās prakses) visiem jāmēģina saprast, kā šī sistēma strādā, kur ir tās nepilnības un ko ir iespējams labot uz priekšu.”
Kultūras ministrija gan sola tikai reformas korekcijas.
