Pētījums: kultūru arvien aktīvāk patērē jaunieši, Holivudu tiecas izkonkurēt latviešu kino

25. janvārī Kultūras ministrijā prezentēts jaunākais kultūrpatēriņa pētījums, kas uzrāda virkni iepriecinošu tendenču: piemēram, ļoti aktīvi kultūras patērētāji ir jaunieši, ar uzviju attaisnojusies reģionālo koncertzāļu būvniecība un kinoteātros Holivudas grāvējus tiecas izkonkurēt latviešu kino.

"Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums" apliecina, ka Latvijā nemainīgi augsts saglabājas to iedzīvotāju īpatsvars, kuri apmeklē kultūras pasākumus un aktivitātes – arī 2018. gadā šis rādītājs bijis augstāks par 90% atzīmi – un sasniedzis 92%.

Pētījumu Kultūras ministrijas (KM) uzdevumā veicis Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs, SKDS un biedrība "Culturelab", īstenojot 1040 Latvijas iedzīvotāju aptauju, 651 kultūras organizācijas un pasākumu rīkotāja aptauju, veicot Centrālās statistikas pārvaldes, "Eurostat" un "Eurofound" apkopoto datu analīzi, kā arī 6 fokusgrupu diskusijas ar kultūras aktivitātēs iesaistītajiem un mazākiesaistītajiem Latvijas iedzīvotājiem dažādās vecuma grupās.

Vaicāta, vai notikusi arī kādu mītu nojaukšana, ko pētījums parādījis, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe atzīmē: "Datu ziņā neko radikālu uz kultūras patēriņa izmaiņām šis pētījums nerāda – ja nu varbūt ir runa par mūsu priekšstatiem.

Ja domājam par kultūras patēriņu, tad tiem, kuri apmeklē kultūras pasākumus, ir sajūta, ka praktiski visi Latvijas iedzīvotāji piedalās kultūras dzīvē.

Turklāt tie, kuri kultūras pasākumus apmeklē, dara to diezgan daudz."

Noturēt auditoriju

"Tas, kas rada izbrīnu pašu kultūras pasākumu veidotāju vidē – ka šķietamais auditorijas lielums, izrādās, ir atšķirīgs no tā, cik statistiski cilvēku ir pretī šim piedāvājumam.

Ļoti mazs ir pašu pasākumu rīkotāju ietekmes faktors – ko iespējams darīt, lai auditoriju noturētu –, jo ir ļoti daudz citu faktoru, kas ietekmē brīvā laika pavadīšanas veidus.

Kultūras pasākumus varam apmeklēt brīvajā laikā, taču mūsu brīvā laika pavadīšanas kontekstā nāk klāt citas formas, citas iespējas."

Pētījums rāda, ka to cilvēku skaits, kuriem interesē kultūras pieredze, nav pārāk liels – ir gan liela daļa auditorijas, kuru kultūras pasākumu rīkotāji piesaista, izmantojot dažādus mārketinga rīkus, starpdisciplinārās mākslas formas, mēģinot paplašināt salīdzinoši šauro konkrētā mākslas veida patērētāja segmentu.

"Piemēram, izstādes un koncerti tiek papildināti ar diskusijām. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) Mārketinga daļa intensīvi meklē dažādas formas, kā savu produktu iznest ārpus tradicionālās vietas. Tādējādi tiek piesaistīti cilvēki, kurus pēc definīcijas neinteresē konkrētā mākslas forma, taču viņus interesē kāds cits aspekts, atpūtas veids, un lēnām, iespējams, viņi izglītojas un kļūst par šī mākslas produkta lietotājiem," stāsta Laķe.

Akcijas strādā

Interesantas atziņas gūtas arī atsevišķu zīmīgu mākslas notikumu jeb kampaņu pētījumu kontekstā. Piemēram, Muzeju nakts kopumā nepalielina muzeju apmeklējumu. "Tas, kas cilvēkus tam piesaista, ir formāts. Un, ja muzeji biežāk izmantotu citādākas formas, piedāvājot savu produktu, tas strādātu. Pagaidām viena akcija muzeju auditorijas segmentu nav palielinājusi," uzsver pētniece.

Ar atraktīvām formām kultūras pasākumu veidotāji mēģina uzrunāt auditoriju – pētījums zīmīgi atklāj, ka citas formas ir labs veids, kā pārkāpt to stabilo auditoriju, kas nāk pie konkrētā pasākuma rīkotāja, bet nav īpaši liela.

"Man pašai nācies apmeklēt klasiskās mūzikas koncertus, kuros ir divas auditorijas daļas – tā, kuru interesē tīrā klasiskā mūzika un kas izprot šī mākslas veida īpatnības, un tā, kura atnākusi līdzi vai nu kompānijas pēc, vai mārketinga darbību rezultātā un tā mēģina iepazīt šo mākslas formu.

Un tas ir izaicinājums pašiem kultūras produkta piedāvātājiem – kā saglabāt esošo auditoriju, vienlaikus uzrunājot jauno, jo tie ir dažādi cilvēki! Tas ir zināms risks.

Piemēram, LNSO bijis pētījums, kas atklāj – pastāvīgie koncertu apmeklētāji un klasiskās mūzikas cienītāji ir dusmīgi par jauno publiku, kas nojauc gaisotni, piemēram, nepareizajās vietās aplaudējot," atzīmē Anda Laķe.

Naudas loma

Ja skatāmies pētījuma rezultātus, kas skar ekonomiskos rādītājus, redzams, ka liela nozīme ir arī dzīves kvalitātei.

"Naudas jeb ienākumu loma ir fakts, kas nosaka, vai cilvēks var vai nevar apmeklēt kādu konkrētu pasākumu. Taču tur ir vairāki "bet". Piemēram, Latvijā ir diezgan daudz aktivitāšu, kuras iespējams apmeklēt bez maksas.

Ja pētām dziļāk, tad jāsecina: ja naudas loma būtu noteicošā, kultūras pasākumus visvairāk apmeklētu turīgākie cilvēki, bet tā nebūt nav.

Jo nāk klāt vēl virkne blakus faktoru – pirmkārt, jābūt interesei, vajadzībai. Sev esmu ieviesusi tādu jēdzienu kā "vilcējs". Ja ir kāds vilcējs tuvāko paziņu lokā, mazinās barjeras, un cilvēki sāk apmeklēt pasākumus, notiek izglītošanās process. Svarīga ir arī dzīvesvieta, tas, kādā veidā tiek plānots brīvais laiks. Zinām uzņēmējus, kuri apzināti ieplāno piedalīšanos Dziesmu svētkos. Protams, kultūra intensīvi konkurē ar sportu," uzsver Anda Laķe.

Svētki reģionālajām koncertzālēm

Pētījumā redzam, ka iepriecinošu akcentu ienesušas arī jaunās kultūrceltnes – to celtniecība pilnīgi noteikti attaisnojusies.

Anda Laķe akcentē: "Tā ir viena no retajām lietām, kur ļoti skaidri redzam statistikas kāpumu – pieaug cilvēku skaits, kas pēdējā gada laikā apmeklējuši reģionālās koncertzāles – visur ir apmeklējuma kāpums.

Pieaudzis gan pasākumu apmeklētāju skaits, gan to cilvēku skaits, kas pirmo reizi bijuši konkrētās organizācijas rīkotajos pasākumos.

Turklāt pašas koncertzāles daudz dara, lai iesaistītu cilvēkus."

Jaunieši – īpaši aktīvi

Pētījums atklājis jaukas ziņas par jauniešiem, kuri, izrādās, ir ļoti aktīvi kultūras patērētāji.

"Tikai jāņem vērā, ka viņi par pasākumiem lielākoties uzzina, savstarpēji komunicējot. Ja arī citās grupās jaunas auditorijas piesaiste notiek caur paziņām, tad jauniešiem tas ir īpaši izteikti, jo tas sakrīt ar socializēšanās teoriju:

jaunieši vairāk uzticas saviem vienaudžiem un influenceru aicinājumiem, nevis kādām citām ziņām.

Tur jāmeklē aģenti.

Procentuāli vecuma grupā no piecpadsmit līdz trīsdesmit gadiem statistiski ir vislielākais kultūras patērētāju skaits. Tā ir grupa, kas ir ļoti aktīva.

Taču jauniešu vidē grūti atrast "vilcējus" – pētījumos parādās, ka jauniešiem viedokļu līderu vide ir ļoti sadalīta. Ja citās vecuma grupās viedokļu līderu grupas ir vairāk izkristalizējušās, jaunieši bieži vien nosauc katrs savu," atzīmē pētniece.

Un vēl pētījums rāda – ja jaunietis pats ir aktīvs (piemēram, dzied vai dejo), viņš arī pats apmeklē pasākumus.

Holivudu izkonkurē latvieši

2018. gads bijis labākais Latvijas kino vēsturē – Latvijas filmas kinoteātros skatījušies 560 257 iedzīvotāju, pašmāju filmu ieņēmumi sasnieguši 2 511 040,68 eiro jeb 18,85 % kopējā tirgus daļas.

Interesanti ir Ditas Rietumas atklātie kino rezultāti –  cita starpā redzams, ka ar Holivudas piedāvājumu otrajā vietā ir simtgades filma "Homo Novus".

"Dati mūsu pētījumam gan tika apkopoti vasaras beigās, kad simtgades filmas vēl pilnībā neparādījās. Redzēsim, vai tik liels filmu piedāvājums būs fiziski palielinājis skatītāju skaitu," atzīmē Laķe un piebilst: "Tas ir viens veids, ko kultūras organizētāji šobrīd labi dara – intensificē stabilo, lojālo auditorijas daļu,

taču ir viens risks: intensificējot esošo auditoriju, tā var izsīkt.

Ja nepaplašinām auditoriju, tad ir robežas, cik daudz tie paši cilvēki var apmeklēt plašo piedāvājumu. Tur parādās gan naudas, gan laika jautājums."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti