AKKA/LAA padomē ievēlētis Kārlis Lācis, Ingus Ulmanis, Inese Paklone, Kārlis Kazāks, Lauris Gundars, Valdis Muktupāvels, Juris Petraškevičs, Valdis Rūmnieks un Jānis Holšteins-Upmanis.
Jānis Holšteins-Upmanis pēc ievēlēšanas atzīmēja: „Par AKKA/LAA daudziem ir izveidojies aplams viedoklis - lielākoties tāpēc, ka sarežģītos formulējumos, tarifos, pārprastos vai līdz galam neizlasītos teikumos pazūd izpratne par galveno šīs organizācijas uzdevumu. Un šis uzdevums ir palīdzēt autoriem saņemt godīgi nopelnīto atalgojumu par viņu darbu. Tas ir tāds pats darbs kā jebkuram citam cilvēkam - tikai ar savu specifiku un atalgojuma saņemšanas veidu. Ievēlēts šīs organizācijas padomē, izjūtu cieņu, godu un atbildību savu kolēģu priekšā. Tas ir gods iestāties ne vien par mūziķiem, bet arī par literātiem, māksliniekiem, scenogrāfiem un citiem autoriem. Jo es ļoti labi zinu, kā tas ir - pārtikt tikai no tā, ko tu pats radi - un tā ir ļoti trausla robeža, kas ir jāsargā.”
Savukārt ievēlētais Kārlis Kazāks atzīmēja, ka autoru nomaiņa AKKA/LAA padomē ir organisks process. „Ceru, ka ar šīm izmaiņām mums izdosies uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, skaidrot autoru darbu specifiku, kā arī stiprināt organizāciju, ciešāk sadarbojoties ar pašiem autoriem. Es pats mācīšos neaizmirst, ka vieta biedrības padomē ir liels kolēģu – autoru uzticības kredīts,” sacīja mūziķis.
Jau ziņots, ka 9.maijā AKKA/LAA pilnsapulce nenotika kvoruma trūkuma dēļ, tādējādi biedriem toreiz neizdevās balsojumā nomainīt arī organizācijas vadību. Nākamā AKKA/LAA biedru pilnsapulcē, kas notika 30.maijā, kvorums vairs nebija nepieciešams.
Iepriekš pazīstamais mūziķis, komponists un dziesmu tekstu autors Guntars Račs aicinājis AKKA/ LAA biedrus mainīt organizācijas vadību, to vainojot attiecību bojāšanā ar mūzikas izmantotājiem. Savukārt AKKA/LAA izpilddirektore un padomes locekle Inese Paklone Rača izteiktos pārmetumus noraidīja kā nepamatotus.
Līdz šim AKKA/LAA padomē darbojas deviņi pārstāvji – Māra Zālīte, Ēriks Hānbergs, Juris Kulakovs, Valdis Muktupāvels, Inese Paklone, Juris Petraškevičs, Valts Pūce, Valdis Rūmnieks un Ungars Savickis.
Jautājums par mūzikas publisku atskaņošanu un licenču cenām Latvijā aktualizējās, kad daudziem likās nesamērīga norma, ka par radio klausīšanos vispār jāmaksā, piemēram, mazos veikalos vai šoferiem autobusos. Mazs veikaliņš Rīgā tika sodīts ar 500 latu naudas sodu par to, ka tajā skanēja sabiedriskais radio. Pēc šā gadījuma Saeimas deputāti sāka strādāt pie likuma grozījumiem, precizējot, ko uzskatīt par publisku atskaņošanu un kādos gadījumos jāpērk licence.
Konkurences padome (KP) AKKA/LAA noteiktos tarifus, kādus tā par mūzikas atskaņošanu piemēroja mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, noteica par negodīgiem.
AKKA/LAA ir vienīgā organizācija Latvijā, pie kuras var vērsties tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, lai iegūtu tiesības atskaņot mūziku apmeklētājiem domātās telpās. Tā kā AKKA/LAA pārstāv gan Latvijas, gan ārvalstu autorus, turklāt ar pārmēru augstajiem tarifiem samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, KP atzinusi, ka noticis gan Latvijas Konkurences likuma, gan līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpums.
