Biedrība "AKKA/LAA" apvieno muzikālo darbu autorus un pārvalda to mantiskās autortiesības, par maksu izsniedzot licences skaņdarbu atskaņošanai publiskās vietās – veikalos un klientu apkalpošanas zālēs.
KP, ņemot vērā "AKKA/LAA" 2011. gadā noteiktos tarifus, pētīja, kādi tarifi tiek piemēroti tirdzniecības telpām citās ES dalībvalstīs. Īpaša uzmanība veltīta tarifiem Lietuvā un Igaunijā, ņemot vērā, ka Baltijas valstis ir salīdzināmas pēc objektīviem, piemērotiem un pārbaudāmiem kritērijiem. KP konstatēja, ka Latvijā tarifi, salīdzinot ar citu ES valstu, it īpaši Lietuvas un Igaunijas, tarifiem, ir vieni no augstākajiem, jo sevišķi, sākot no maksājumiem par telpām no 85,5 m2 līdz aptuveni 140 m2 atzīmei. Latvijā maksājamie tarifi par 50–100 % pārsniedza ES tarifu vidējo līmeni.
Lēmumā KP secināja, ka "AKKA/LAA" noteiktie tarifi publiskajam izpildījumam veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās bija ievērojami augstāki par Igaunijā un Lietuvā noteiktajiem tarifiem un uzskatāmi par nepamatotiem.
Par "AKKA/LAA" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, piemērojot netaisnīgas pārdošanas cenas, tika piemērots naudas sods 45 645,83 latu jeb 64 948,16 eiro apmērā.
"AKKA/LAA" pārsūdzēja KP lēmumu gan Administratīvajā apgabaltiesā, gan Augstākajā tiesā. 2017. gadā ES Tiesa pēc būtības atzina par pamatotu KP piemēroto metodi netaisnīgu cenu novērtēšanā 2013. gada lēmumā, ar kuru konstatēts pārkāpums un uzlikts naudas sods "AKKA/LAA" par pārmērīgu tarifu piemērošanu. Šis spriedums sniedza skaidrus norādījumus par turpmāko praksi pārmērīgu cenu analīzē, norādīja KP.
Pēc ES Tiesas sprieduma lieta nonāca atkārtotā izskatīšanā Administratīvajā apgabaltiesā un Augstākajā tiesā. Šā gada 29. septembrī Senāts, noraidot kasācijas sūdzību, ir atstājis spēkā negrozītu pēdējo Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada spriedumu, kurā KP lēmumā minētie argumenti novērtēti kā pamatoti, un tādējādi KP lēmums stājies spēkā.
"Lai gan kopš KP lēmuma pieņemšanas ir pagājuši desmit gadi, būtiski, ka beidzot KP lēmums un tajā izmantotais pierādīšanas standarts ir atzīts par tiesisku.
Tāpat tiesvedības procesā ir izkristalizējušās vērtīgas atziņas gan nacionālajā, gan Eiropas tiesību judikatūrā par dažādu ES dalībvalstu rādītāju objektīvu salīdzināšanu un izmantošanu konkurences tiesību pārkāpumu novērtēšanā. Šajā procesā ir uzsvērta pārmērīgu cenu pierādīšanas sarežģītība, vienlaikus dodot skaidrus instrumentus gan tirgum, gan iestādei, kā konstatēt, vai cenas ir pārmērīgas. Piemēram, par pamatotu tiek uzskatīta tarifu salīdzināšana ar citām ES dalībvalstīm, it īpaši kaimiņvalstīm. Tādējādi gan Administratīvās apgabaltiesas, gan Senāta, gan, protams, Eiropas Savienības Tiesas atziņas, kas sakrīt un apstiprina KP lēmumā izdarītos apsvērumus, ir būtisks apliecinājums iestādes darba kvalitātei," norādīja KP Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītājs Andris Eglons.
