Radošās organizācijas aizstāv datu nesēju atlīdzību tālruņiem un datoru cietajiem diskiem

Radošās organizācijas atklātā vēstulē aizstāv datu nesēju atlīdzības piemērošanu tālruņiem un datoru cietajiem diskiem. Patlaban Kultūras ministrijas (KM) izstrādātie grozījumi izsludināti saskaņošanai valsts sekretāru sanāksmē, kur jautājumu plānots skatīt tuvākā mēneša laikā, un februārī tas varētu nonākt kādā valdības sēdē. Tikmēr informācijas tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvji ministrijas izvēlēto atlīdzību principu neatbalsta.  

ĪSUMĀ:

  • KM piedāvā noteikt datu nesēju nodevu viedtālruņiem 1,50 eiro.
  • Savukārt par visa veida cieto disku iegādi likme būs 2,85 eiro.
  • Vienlaikus no saraksta svītrotas DVD un CD matricas.  
  • Izmaiņas valdībā varētu skatīt februārī.
  • Radošas organizācijas vēstulē aizstāv nodevu: autoriem jāsaņem atlīdzība.
  • AKKKA/LAA: nodeva nav nekas jauns, un tā ir tikai godīga atlīdzība autoriem.
  • Pašnodarbināto mūziķu apvienība: Tas būtu konkrēts atbalsta mehānisms šobrīd.
  • LIKTA: Tagad izmanto straumēšanu, par ko jau samaksā.
  • LIKTA: Nodeva liktu būtībā maksāt vēlreiz par to pašu. 
  • KM aptauja: kopiju paša patēriņam izmanto 14%.
  • KM aptauja: visbiežāk kopēšanai izmanto datorus un viedtālruņus.  

Deviņas radošās organizācijas atklātā vēstulē izteikušas atbalstu Kultūras ministrijas virzītajiem grozījumiem tā dēvētajā datu nesēju atlīdzību sarakstā. Izmaiņas paredz papildināt sarakstu, iekļaujot tajā nodevu, arī iegādājot viedtālruņus un gan ārējos, gan iekšējos datoru cietos diskus.

Paredzēts, ka no 1. marta par jauna viedtālruņa iegādi tiks noteikta 1,50 eiro atlīdzības likme, savukārt par visa veida cieto disku iegādi likme būs 2,85 eiro.

Vienlaikus no saraksta svītrotas DVD un CD matricas.  

Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKKA/LAA) prezidents Kārlis Kazāks stāstīja, ka “Latvijas valsts tāpat kā lielākā daļa Eiropas valstu ir izvēlējusies ļaut legāli iegūt autordarbus, pavairot tos privātai lietošanai, kas nozīmē, iekopēt tos telefonos, datoros, disku matricās utt”.

Radošās organizācijas aizstāv datu nesēju atlīdzību tālruņiem un datoru cietajiem diskiemSintija Ambote

“Šādu atļauju sniedzot, valstij ir arī jāgarantē autoriem un izpildītājiem veids, kā segt radītos zaudējumus, jo darbu ir atļauts pavairot, bet – kā norēķināties ar autoru, par to nav padomāts. Šis saraksts bija novecojis, un telefonu iekļaušana tajā ir loģiska. Šo vēstuli mēs uzrakstījām, redzot, ka Latvijas lielie tirgotāji izvērš savu kampaņu, parādoties viedokļrakstiem interneta portālos ar saukļiem, ka mēs maksājam par tukšu gaisu un tā ir jauna nodeva.

Mūsuprāt, tas izskatās citādāk, – tā nodeva nav nekas jauns un tā ir tikai godīga atlīdzība autoriem,” sacīja Kazāks.

Dzejnieks un mūziķis Guntars Račs, kas pārstāv arī Pašnodarbināto mūziķu apvienību, Latvijas Radio norādīja, ka atlīdzību jautājuma sakārtošana māksliniekiem ir būtiska arī Covid-19 krīzes radīto zaudējumu kontekstā.

“Daudzi cilvēki šobrīd īsti nevar uzturēt ģimenes un pieņem smagus lēmumus. Aiziet no nozares un par ko nu kurš kļūst. Es zinu, ka viens izcils saksofonists tikko beidza metinātāju kursus. Tāpēc daudziem muzikantiem, kas ir arī autori, ir ļoti svarīga arī šī saucamā pasīvā atlīdzība, kas ir par viņu darbu izmantošanu kaut kur. Tagad ir atvērts jautājums par datu nesēju atlīdzībām, kur vēlams ieskaitīt arī telefonus.

Mēs to redzam kā konkrētu vienu atbalsta mehānismu šobrīd, un tas skar ne tikai mūziķus, bet arī rakstniekus, fotogrāfus un jebkuru radošo profesiju,” norādīja Račs.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa norāda, ka uzņēmēji ministrijas izvēlēto atlīdzību principu neatbalsta, jo tas uzliek slogu arī patērētājiem, kas neko nekopē.

“Varbūt kādreiz bija populāri informāciju kopēt uz cietajiem diskiem vai viedtālruņiem. Taču tā pasaule ir mainījusies un mēs ļoti daudz izmantojam straumēšanu. Mēs izmantojam – straumējam, skatāmies legālu saturu un jau par to maksājam. Un zināmā mērā šī nodeva liek maksāt vēlreiz.

Autoriem viennozīmīgi ir jāmaksā atlīdzība, bet vai šis ir tas veids!? Mēs domājam, ka noteikti ne.

Jebkurai precei, kurai tiek uzlikta kāda jauna nodeva vai nodoklis, tas atspoguļosies patērētājam  cenā. Pērkot šo ierīci, mēs maksāsim par to neatkarīgi no tā, vai mēs izmantojam šo ierīci  kopēšanas mērķiem vai ne,” sacīja Bāliņa.

Spēkā esošie noteikumi par datu nesēju atlīdzībām nav mainīti kopš 2012. gada.

Saraksts ar konkrētajām ierīcēm papildināts, balstoties Kultūras ministrijas pasūtītajos pētījumos, kas liecina, ka iespēju legāli izveidot vienu ieraksta kopiju paša patēriņam izmanto 14% no aptuveni 1000 respondentu, stāstīja ministrijas Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere.

“Noteikumu mēs virzām tieši tādēļ, ka mums ir tāds uzdevums – regulāri pārskatīt šo sarakstu. Un šobrīd Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka valstīm pat nav jāpierāda, ka lietotāji izmanto šīs ierīces vai datu nesējus kopēšanai, viņiem pietiek ar to, ka šāda funkcija ir, un teorētiski valsts varētu automātiski iekļaut pilnīgi visas ierīces šajā sarakstā, bet mūsu ieskatā pilnīgi visu iekļaut nebūtu samērīgi, tāpēc esam izvēlējušies, ka nosakām kādu slieksni, par ko arī nemaksā. Mūsu pētījums rāda, ka autoru darbu kopēšanai visvairāk, protams, tiek izmantoti datori (ap 80% respondentu kopē šajā ierīcē) un otrajā vietā mobilais telefons ( 32% respondentu kopē šajā ierīcē). Mums ir bijuši trīs pētījumi no 2012. gada, un savukārt CD un DVD kategorijā mēs redzam, ka to lietošana un kopēšana ir tik minimāla, ka mēs tos ņemam ārā no saraksta,” skaidroja Zommere.

Patlaban grozījumi izsludināti saskaņošanai valsts sekretāru sanāksmē, kur jautājumu plānots skatīt tuvākā mēneša laikā, un februārī tas varētu nonākt kādā valdības sēdē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt