Pārcelts, atcelts, skatītājiem slēgts – šādi uzraksti tagad vēsta par teātru, koncertzāļu un izklaides vietu repertuātu. Visnopietnāk krīze skars privātā sektorā strādājošos kultūras ļaudis. Par to ir pārliecināts arī Maestro Raimonds Pauls.
“Jāpārdzīvo. Es nezinu ko… Es zinu, ka tie, kas no tā dzīvoja, ar tiem ir galīgi bēdīgi,” telefona sarunā ar Latvijas Televīziju atzina Maestro.
Savukārt Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova norāda – viss liecinot, ka ārkārtējā situācija nebeigsies aprīļa vidū.
“Tas, ka tas noteikti nesīs lielus zaudējumus, tas ir skaidrs, un ka mums būs jādomā dažādi risinājumi, kā to situāciju saglābt, un jālūdz arī noteikti atbalsts arī valstiskā līmenī tieši nevalstiskajam sektoram, tas ir pilnīgi skaidrs.
Ja šī ārkārtas situācija ieilgs, tad mēs sausām kājām no tās vieni paši neiziesim,” uzsver Pavlova.
Ģertrūdes ielas teātris savu darbību uzsāka pirms desmit gadiem, ekonomiskās krīzes laikā. Tādēļ problēmu risināšanā teātris ir ar tradīcijām. Kā piemēru producente Maija Pavlova min topošo Janas Jacukas izrādi “Baiļu rutīna”. Tajā autore atrodas pašizolācijā un analizē bailes. Šobrīd redzams iestudējuma darba materiāls.
To, ka mūsdienu mākslu iedvesmo aktualitātes, ir novērojis arī tēlnieks Aigars Bikše.
“Šis vīruss arī nav kaut kas ārprātīgi savādāks,” atzīmē mākslinieks. “Tā ir viena no formām, kā pasaule mijiedarbojas ar cilvēku. Tas, ka viņš ir palicis par tādu ikonisku notikumu, tas, protams, noteikti atstās milzīgu iespaidu.
Noteikti māksla reaģēs uz to visu, tas ir skaidrs.”
Mākslas akadēmijas profesors Aigars Bikše piebilst, ka esošie apstākļi ir kā signāls, lai pārcilātu vērtības un izdarītu sen neizdarītus darbus. Arī Raimonds Pauls atzīst, ka tagad ir piebremzēta koncertu intensitāte un atlikušos radošos darbus var darīt mierīgāk.
Paziņojumi pie Rīgas kultūras iestādēm vēsta par cerību, ka vīruss mūsu kultūras vidi būs inficējis tikai līdz 14. aprīlim. Un, iespējams, šajā laikā pašizolācijā dzimst kāds ģeniāls skaņdarbs vai dramaturģiskais materiāls.
