Mūzikas un mākslas skolām plānotas izmaiņas. Kā ieceres vērtē Rēzeknē, Kārsavā, Madonā, Ludzā, Pļaviņās un Daugavpilī?

Pašvaldībās ar skolu un vietvaru pārstāvjiem diskusijā par prasībām profesionālās ievirzes kultūrizglītībā izskanējis gan atbalsts, gan arī bažas. Ieceres vērtē Rēzeknē, Kārsavā, Madonā, Ludzā, Pļaviņās un Daugavpilī.

Mūzikas un mākslas skolām plānotas izmaiņasLāsma Zute

    Valsts iegulda būtiskus līdzekļus profesionālās ievirzes kultūrizglītībā, dodot iespēju teju 28 000 bērnu un jauniešu apgūt mūzikas, mākslas un dejas pamatus 159 mūzikas un mākslas skolās visos Latvijas reģionos. Šobrīd tiek izvērtēta skolu atbilstība darba tirgus prasībām, pārskatot principus, pēc kuriem tiek veidots valsts pasūtījums kultūrizglītībā un piešķirts finansējums. Kultūras ministrijā aizvadītā gada augustā izveidoja darba grupu profesionālās ievirzes kultūrizglītības sistēmas pilnveidei. Lai pārrunātu ar skolu un pašvaldību pārstāvjiem plānotās izmaiņas, visos Latvijas reģionos notiek sabiedriskās apspriedes, tādas Latgalē ir jau notikušas Daugavpilī un Rēzeknē.

    Arī Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā notika sabiedriskā apspriešana par plānotajām izmaiņām mūzikas un mākslas skolu darbībā. Šādi kopš februāra vidus tiek uzklausīti skolu vadības un pedagogu viedokļi, bažas un ieteikumi.

    “Iepriekšējās izmaiņas bijušas pirms vairākiem desmitiem gadu. Ir tikai normāli, ka mēs paskatāmies, vai un kas strādā, varbūt ir nepieciešamas izmaiņas, jo mēs arī kā sabiedrība maināmies, dažādas vajadzības un prasības mainās. Un mums ir tam jāiet līdzi,” saka Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte. Viņa ir Kultūras ministrijas izveidotās darba grupas vadītāja vietniece.

    Darba grupas izstrādātajos priekšlikumos mūzikas skolās mācību plānā paredzēts, ka esošās sešgadīgās programmas būtu jāveido kā astoņgadīgās, lai audzēkņiem, beidzot mūzikas skolu, nebūtu pārtraukuma posma, līdz iegūst pamatizglītību vispārējā skolā un var iestāties mūzikas vidusskolā. Skolas pārmaiņas uztver dažādi.

    “Pozitīvais ir tas, ka visām specialitātēm ir astoņi mācību gadi,” saka Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas direktore Vera Krišāne. “Tas, kas mūs uztrauc, tā ir, protams, finansēšana, jo pēc iepriekšējiem mācību plāniem, ļoti daudzas stundas dažām programmām ir noņemtas, kaut kur būs zaudētāji gan pedagogi, gan paši audzēkņi. Perspektīvā pozitīvais ir tas - iezīmējas, ka tomēr ir jānosaka ar likumu pašvaldībai, lai piedalās pie finansējuma.”

    “Man liekas, ka tur ir ļoti pozitīvas lietas. Pozitīvi, ka divas specialitātes ir mugurkauls, kuru jāatstāj. Pozitīvi, ka ieklausās viedokļos, un ceru, ka ņems vērā,” vērtē Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs.

    Bergs uzskata, ka jāizstrādā kritēriji, kā atrast labāko veido, lai gan mazajās, gan lielajās skolās būtu kolektīvā muzicēšana. “Iespējams, bērns ar savu specialitāti uz skatuves tiek ļoti reti vai vispār netiek. Bet tai brīdī, kad viņš ir orķestrī, viņš pirmo reizi pirmajā koncertā ir uz skatuves, kur viņu redz vecāki, draugi. Un tas ir ļoti svarīgi. Viņš pēkšņi saprot to, kāpēc viņš mācās instrumentu,” saka skolas direktors.

    Diskutēts arī par to, kā mainīt stundu skaitu un skolēnu noslodzi, jo tā šobrīd ir pārāk liela.

    Jura Soikāna Ludzas Mākslas skolas direktore Sandra Vorkale, vērtējot izstrādātos priekšlikumus, ir satraukta. Viņasprāt, skolotāji būs zaudētāji: “Ja šī brīža programmā ir 2400 stundas, tad nākamā programma ir 2000 stundas. 400 stundu samazinājums. Protams, nekas galīgi necietīs, vienam skolotājam nebūs viena likme, vienam skolotājam kaut kādā brīdī būs jāpasaka: paldies, mums šobrīd neesi tik ļoti vajadzīgs. Man nepatīk šis stāsts pagaidām.” Ja nepieciešams pārskatīt skolēnu slodzi, tad ir jādomā par vispārējo skolu programmu, uzskata Vorkale.

    Savukārt Pļaviņu Mākslas skolas direktore Iveta Ušacka norāda, ka viņu skolu gaidāmās pārmaiņas nesatrauc: “Ir gan pozitīvais, gan negatīvais. Iespējams, mūsu Latvija ir ļoti sadalīta pa turības reģioniem, līdz ar to katrā reģionā varētu būt atšķirīgas izjūtas, kā tas atsauksies. Bet izglītības programma tiks piedāvāta viena.

    Tā kā pašvaldība ir šīs programmas līdzfinansētājs, tad tur ir tās nianses, kā jutīsies katrā Latvijas reģionā.”

    Lai gan pašlaik netiek runāts par finansējumu, šis jautājums skolu pārstāvjus satrauc, baidoties, ka tas tiks samazināts.

    Šādas pārdomas ir arī Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktoram Aivaram Brokam: “Es pats esmu tajā darba grupā, kuru ir nodibinājis kultūras ministrs Nauris Puntulis. Un tas viss darbs mums sākās vasarā, bet iet kā pa celmiem. Šobrīd ļoti daudz neskaidrību. Un šā brīža nojauta, ka vienkārši ministrija kopā ar Nacionālo kultūras centru grib drusku samazināt to finansējumu. Mēs to mēģināsim nepieļaut.”

    Finansējums paliks līdzšinējā apjomā – uzsvērts apspriedē. Taču tiks vērtēta tā pārdale, un to, kā tā notiks, pašlaik esot grūti teikt.

    “Mums ir nepieciešams laiks, lai šos visus viedokļus saliktu un sagrupētu, un tad tikai viņi pārvēršas par kritērijiem, iekļaujot tos aprēķinā. Un tikai tad būs iespējams redzēt, vai ir kāda pārdales situācija vai ir palikusi caurmērā tāda pati, kā līdz šim, bet tāds uzdevumus mums ir dots un pie tā mēs strādājam. Visdrīzāk, ka mēs skaidrosim to nākamā posmā,” saka Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.

     Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores vietnieks kultūrizglītības jautājumos Andis GrozaLatvijas Radio

      Sabiedriskās apspriešanas turpināsies arī šajā un nākamajā nedēļā, apkopojot un izvērtējot skolu iesniegtos priekšlikumus. Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores vietnieks kultūrizglītības jautājumos Andis Groza stāstīja, ka priekšlikumus 11. martā iesniegs Kultūras ministrijā, kur tos izvērtēs darba grupa, un tad arī tiks lemts tālāk par finansējumu. Groza uzsvēra, ka aktualitāte ir saistībā ar mācību plānu, nevis finansējuma maiņu. Viņš norādīja, ka ir liels atbalsts sešu gadu mācību programmu pārveidei par astoņu gadu programmu, tāpat arī daudz diskusiju ir par kolektīvo muzicēšanu, piemēram, no kuras klases to sākt.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Kultūrtelpa
      Kultūra
      Jaunākie
      Interesanti