Latvijas izlokšņu izdevumu veido trīs audiodiski, kuros apkopotas teju simts dažādas mūsu valodas izloksnes. Lielākā daļa no tām ierakstīta, uzklausot cilvēkus Latvijas novados viņu dzīves vidē. Ieraksti veikti dažādos laikos, to autori ir LU mācībspēki, studenti un vēl citi pētnieki.
Pats unikālākais ir ieraksts, kurā fiksēta izloksne, kas runāta Purvmalas pagasta Savincos, kas tagad atrodas Krievijā. "Par to tikai 1913.gadā mazliet bija rakstījis Jānis Endzelīns. Viņš min tādu faktu, ka aiz Latvijas robežām ir vēl vairāli latviešu ciemi, kur cilvēki sazinās latviešu valodā. Viņi gan ir pareizticīgie, bet viņi tomēr runā latviski. Bet diemžēl uz šiem apvidiem pētnieki nebija devušies, pat latviešu dialektologiem nebija zināms, kā šie cilvēki runā. Tagad beidzot mēs to varēsim dzirdēt, jo Ilmāram Mežam ir izdevies ierakstīt vienu sievieti no turienes. Tā ir 1909.gadā dzimusī Akuļina Pokrovska," stāsta izdevuma veidotāja Lidija Leikuma.
Daudzi no izlokšņu paraugiem ir arī vērtīgi atmiņu stāsti - laikmeta liecības par dzīvi sendienās, karu, izsūtīšanām, kolhozu laikiem, par precēšanos, muzicēšanu, par ēst gatavošanu un citiem ikdienas darbiem.
"Tur ir visa kā pa pilnam - gan etnogrāfijas, gan cilvēku attieksmes pret dažādām politiskām maiņām. Tur ir arī smagi dzīves stāsti, kā arī netrūkst humora, jo lauku cilvēki ir vitāli, dzīves spara pilni un spēj pasmieties gan par sevi, gan apkārtni un ļoti labdabīgi to dara," norāda Lidija Leikuma.
Preiļu izloksnē skan Eleonoras Sparānes stāsts par gadījumu viņas bērnībā, kad viņai kādu vēlēšanu laikā lieliem priekšniekiem vajadzējis skaitīt dzejoli par Ļeņinu. Viņa tam ļoti rūpīgi gatavojusies, vecāki svinīgajam gadījumam par godu meiteni apgādājuši ar spīdīgiem gumijas zābakiem, taču atbildīgajā brīdī viņa pārcentusies. Par šo meitenes pārcentību dabūjis ciest vectēvs, kuram noņemta prēmija.
Līdzās plašajam audiomateriālam izdevumu papildina arī grāmatiņa, kurā apstakstīts izlokšņu atšķirības un līdzības, kā arī pievienots visu teicēju runas pieraksts atvieglotā transkripcijā.
Galvenā šī apkopojuma veidotāja Lidija Leikuma latviešu valodai veltījusi savu dzīvi. Izloksnes, viņasprāt, ir milzīga bagātība, kas krāšņo latviešu valodas ainavu.
"Man ir ļoti silta attieksme pret ikvienu latviešu runas paveidu, kas ir Latvijas laukos. Tas ir ļoti slikti, ka mēs ik pa brīdim vēršamies pret to, uzskatām to par kaut kādas tumsonības vai neizglītotības pazīmi, vai prastuma un zemnieciskuma rādītāju. Īstenībā tā ir liela bagātība," pauž Lidija Leikuma.
Kā vēstīts, jaunais, apjomīgais izlokšņu izdevums "Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa" klajā nācis izdevniecībā "Upe tuviem un tāliem". Tas veltīts izcilākās latviešu dialektoloģes Martas Rudzītes piemiņai.
