Panorāma

Ē. Kalnmeieru tiesā iztaujās par informācijas noplūdi

Panorāma

Situācijai pasliktinoties, apsvērs dīkstāves pabalstu atjaunošanu

Saeima sāk izskatīt nākamā gada budžetu

Saeimā sāks vērtēt 2021. gada valsts budžeta projektu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Saeimas vairākums sēdē piektdien, 16. oktobrī, atbalstīja likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam" un ar to saistīto likumprojektu nodošanu skatīšanai Saeimas komisijās, tostarp atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Par lielāko daļu ar budžetu saistīto likumprojektu nodošanu komisijām Saeima lēma lielā vienprātībā. Diskusijas sākās par konkrētām izmaiņām nodokļos. Kopumā 32 likumprojektu nodošana komisijām un debates par tiem piektdienas rītā ilga nepilnas divas stundas.

Saeimas deputāts Atis Zakatistovs ("KPV LV") atzīmēja, ka valdība 2021. gada budžeta likumprojektu paketi sagatavojusi valstij ļoti grūtā brīdī. "Atrodamies krīzē, kas nav mūsu pašu veidota," sacīja deputāts.

Pēc viņa teiktā, krīzē ir divas lietas, kas jāņem vērā. Viena no tām ir nedrošība un neskaidrība par nākotni, bet otra – iespēja reorganizēt valsts tautsaimniecību nākotnē mērķu sasniegšanai.

Likumprojektu paketē, pēc Zakatistova sacītā, piedāvāta skaidrība par nākotni un drošība atsevišķu profesiju pārstāvjiem – papildu 183 miljoni eiro paredzēti mediķu algu celšanai, 33 miljoni eiro pedagogu algu celšanai, nepilni astoņi miljoni eiro augstskolu mācībspēku algu celšanai. 

"Krīzes laikā šis ir labākais iespējamais budžets," piebilda Zakatistovs.

Līdztekus valsts budžeta projektam komisijās nodota virkne citu likumprojektu, kas tostarp paredz saglabāt samazināto 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi daļai augļu un dārzeņu, palielināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, mazināt "solidaritātes nodokļa" likmi no 25,5% līdz 25%, ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

Tāpat paredzēts paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi par sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos, kā arī gaisa piesārņošanu, par 1% samazināt sociālā nodokļa likmi un ieviest minimālo obligāto iemaksu apmēru u.c.

Valsts nākamā gada budžeta likumprojektu kritizēja opozīcija, tostarp Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāte Dana Reizniece-Ozola. Pēc viņas teiktā, budžeta likumprojekta pakete paredz arī labas lietas, jo vairākām sabiedrības grupām sociālais nodrošinājums nākamgad uzlabosies.

Tomēr kopumā budžets ir kā krēsls ar trim kājām – nestabils, teica deputāte.

Pēc viņas sacītā, 2021. gada valsts budžets tiek veidots uz valsts parāda, pašvaldību un reģionu, kā arī mazo uzņēmēju rēķina.

Reizniece-Ozola teica, ka valsts budžeta deficīts nākamgad sasniegs 3,9% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un tas būs četras reizes lielāks nekā iepriekšējos gadus. Krīzes laikā ir jātērē vairāk, tomēr pietrūkst redzējuma, kā šo parādu plānots atdot. Budžeta likumprojektā būtu jābūt informācijai, kā Latvija plāno izmantot Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanas fonda finansējumu, kas būs apmēram divu miljardu eiro apmērā. 

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcionālā sadalījuma maiņas starp pašvaldību un valsti rezultātā vietvaru finansējums būs par apmēram 90 miljoniem eiro mazāks. Vislielākais IIN ieņēmumu samazinājums būs Latgales pašvaldībām, sacīja ZZS Saeimas deputāte.

Tā kā darbs notiek attālināti, nav iespējams prognozēt, cik daudz laika prasīs budžeta pieņemšana Saeimas galīgajā lasījumā, kas plānots pēc valsts svētkiem.

KONTEKSTS:

Valsts 2021. gada kopbudžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2020. gada plānu, valsts budžetā 2021. gadam paredzēts ieņēmumu samazinājums 328 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 744,1 miljona eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2021. gadā prognozēti 6,682 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi plānoti 7,84 miljardu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2020. gada plānu, ir 602 miljoni eiro jeb 8,3%.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,15 miljardu eiro un 3,17 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2020. gadu,  nākamgad valsts speciālā budžeta izdevumi pieaugs par 195,6 miljoniem eiro jeb 6,6%.

Valsts 2021. gada budžets izstrādāts, pieņemot, ka valsts IKP nākamgad pieaugs par 5,1%. Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardi eiro jeb 3,9% no IKP.

Jaunajiem prioritārajiem pasākumiem nākamgad plānoti vairāk nekā 300 miljoni eiro. Budžetā paredzētas lielākas algas ārstiem, pedagogiem, finansējums neatkarīgajām institūcijām, sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sociālajai jomai, lai pildītu Satversmes tiesas lēmumus.

Līdztekus likumprojektam "Par valsts budžetu 2021. gadam" tiek virzītas vairākas nodokļu politikas izmaiņas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti