Izstādē būs skatāmi krāšņi šī laika tērpi, kas ataino turīgas sievietes garderobi – no brīža, kad viņa sapošas pēc pamošanās, līdz pat pastaigām, vakara ballēm un viesībām. Tērpus papildinās arī izsmalcināti aksesuāri, rotas un interjera priekšmeti.
"Krinolīna pasaule ir reta, unikāla un pilnīgi izzudusi pasaule. Tā pastāvēja 19. gadsimtā tikai divas desmitgades. Pēc šī perioda pie krinolīna vairs nekad neatgriezās," stāsta Vasiļjevs. Krinolīna valdīšanas laiks bija no 1850. līdz 1870. gadam. Krinolīns bija gan ļoti brīnišķīgs, gan nežēlīgs reizē. Brīnišķīgs, jo tas lieliski izcēla dāmas figūru, viņas sievišķīgās formas, bet nežēlīgs, jo dāmas bieži vien tik ļoti iežņaudzās korsetēs tik ļoti, ka ģībšana kļuva gluži vai par ierastu parādību. Lai atžirgtu pēc ģībšanas, viņas pastāvīgi nēsāja līdzi flakonu ar ostāmo sāli, skaidro Aleksandrs Vasiļjevs.
Vēl nežēlīgāk bija, kad daudzas dāmas saindējās un nomira pēc tam, kad bija valkājušas īpaši modernās zaļa auduma kleitas, kuru krāsvielu sastāvā bija arsēns. Viens no šādiem tērpiem apskatāms arī izstādē, to veido zaļas nokrāsas brokāta svārki un samta apmetnis. Tas iekļaujas izstādes pirmajā sadaļā, kas veltīta unikāliem balles tērpiem.
Visi tie ir ar ļoti apjomīgu svārku daļu, kam apakšā ir metāla stīpu konstrukcija, savukārt ņiebura daļa parasti ir divos variantos – ar īsām un garām piedurknēm. "Dzīvnieku aizstāvju tajā laikā vēl nebija, - un šī kleita ir izšūta ar īstiem skarabeja spārniem. Mēs paskaitījām, ka tai izmantotas aptuveni 300 vaboles, ko vajadzēja noķert, nogalināt, izžāvēt un pēc tam spārnus ļoti rūpīgi piestiprināt pie kleitas. Turklāt šo kleitu nesabojā mazgāšana. Manā kolekcijā tā nonāca ļoti sliktā stāvoklī, ļoti netīra, bet tā lieliski izturēja mazgāšanu ar rokām, un vaboļu spārni iespīdējās vēl spožāk," rāda Vasiļjevs.
Balles tērpu sadaļā eksponēts arī kolekcijas dārgākais tērps – bāli zaļa kleita, modes nama „Worth & Bobergh” darinājums, kā arī kleitas, kas bija tā laika jaunums, krāsotas ar anilīna krāsām, ļoti košās violetās, zilās, sarkanās krāsās.
Kleitas papildina arī aksesuāri – izšūti maciņi, ostāmā sāls flakoni, vēdekļi, brošas, arī lietussargi, ar ko sievietes sargāja seju no saules, jo iedegums bija ļoti, ļoti nemoderns, sievietes sejai vajadzēja būt marmorbaltai. Vasiļjevs rāda arī svarīgu šī laika aksesuāru - balles grāmatiņu, kurā ar zīmuli ierakstīja deju kārtību.
Dāmas pirms balles dzēra šampanieti, pie viņām pienāca kungi un vaicāja, vai var viņas lūgt uz pirmo, otro, trešo vai vēl kādu nākamo deju. Ja dāmai kungs patika, viņa atbildēja, ka ir tāda iespēja: "Jā, jūs dejosiet ar mani polku!”, un dāma pierakstīja viņa vārdu balles grāmatiņā, bet, ja kungs viņai nepatika, dāma atbildēja, ka viņai pieraksts jau pilns.
Otrajā izstādes zālē redzami mājas tērpi, arī kleitas grūtniecēm, jo sievietēm toreiz bērni dzima daudz vairāk nekā šodien. Skatāmas arī kleitas pastaigām. "Tā kā tolaik brauca ar zirgiem, ielās bija daudz mēslu, un kleitas ar lieliem krinolīniem savāca ļoti daudz netīrumu. Šai saistībā tērpiem tika izvēlēti praktiskāki krāsu toņi, uz kuriem mazāk redz netīrumus – pelēkas un brūnas nokrāsas kleitas, ko dēvēja par Parīzes netīrumu krāsu," skaidro Vasiļjevs.
Viktoriānisma laikmetā ļoti svarīga bija sēru tēma. Tā plaši atspoguļojas arī apģērbos, kam parasti raksturīga vai nu melna, vai violeta krāsa. "Te mēs varam aplūkot sēru aksesuārus. Piemēram, rokassprādzes, kas darinātas no gumiarābika, kas bija agrīns plastmasas veids, tāpat rokassprādzes no aizgājušo tuvinieku matiem, brošas ar aizgājēju portretiem, kas bija sevišķi populāras, kā arī melnas mežģīnes un melnus apavus. Ļoti interesanti ir elementi, ar kuriem dāmas nostiprināja melnās sēru zeķes," klāsta Vasiļjevs.
Izstāde „Dāma krinolīnā” Modes muzejā būs apskatāma pusgadu - līdz nākamā gada pavasarim.
