Kamēr vēl viens plānošanas dokuments ir spēkā, top jau nākamais septiņu gadu plānošanas dokuments „Radošā Latvija” Tajā iekļautas 15 kultūras nozares, kuras no nākamā gada būs cieši saistītas gan ar Nacionālo attīstības plānu (NAP), gan ar Eiropas struktūrfondiem, gan arī ar valsts budžetu.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende sola, ka šis dokuments parūpēsies arī par Laikmetīgās mākslas muzeju, gan koncertzāli Rīgā, gan arī sakārtots Daugavas stadionu:
„Mēs izveidojām dokumentu, kas sabalansē NAP un „Radošo Eiropu”. Un esam pabeiguši lielu reformu kultūrā, kultūras attīstība šobrīd bāzējas stratēģijā, attiecīgos finansējumos un aktivitātēs.”
Plāns „Radošā Latvija” vēl ir diskusiju procesā, kad 15 nozares var ieteikt savas korekcijas un vērtēt izstrādāto dokumentu, bet, kā atzīst Radošo savienību padomes vadītāja Dace Bluķe, - dokuments aptver plašu tēmu loku, jo Latvijā kultūras notikumu daudz.
„Par spīti mazajai teritorijai un mazajam iedzīvotāju skaitam, kultūrā notiek daudz lietas. Bet naudas ir tik, cik ir, un uz to pretendē daudzas lietas. Protams, ka visiem nepietiek un kaut kas līdz galam nesanāk. Tie ambiciozie plāni, kas ir, apraujas, sastopoties ar naudas trūkumu. Labā ziņa, ka process nav apstājies pilnībā,” secina Bluķe.
Iepriekšējais plānošanas dokuments tapa pirmskrīzes laikā, un tagad, to vērtējot, jāsecina, ka ir lietas, kas nav izdevušās. Kultūras socioloģe Anda Laķe norāda, ka, piemēram, profesionālās mākslas pieejamība reģionos joprojām ir nevis uzlabojusies, bet pasliktinājusies. Viņa kultūras dokumenta kopsakarā norāda, ka kultūras darbiniekiem ir vairāk jāstāsta par sevi.
„Kapsula, kurā dzīvo daudzas radošās personas, domājot, ka pildām savu misiju ar savu radošo darbību, var radīt zaudējumus nozarei. Ja nebūs cilvēku - vēstnešu, kas iziet sabiedrībā un saka tai, - ja nebūs kultūras, kas apmierina dzīves kvalitātes vajadzības -, tad zaudēs sabiedrības dzīves kvalitāte kopumā,” norāda Laķe.
„Radošajai Latvijai” jāpiedzīvo vairāki nozīmīgi notikumi nākamajos septiņos gados, to vidū: Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta, 150 gadu jubileja Rainim un Aspazijai, Eiropas prezidentūra un Latvijas simtgade. Plānā īpaša vieta paredzēta arī radošajām industrijām, tai skaitā dizainam un arhitektūrai. Arhitekts Juris Dambis skaidro - „Radošā Latvija” vēl nav gatava: nepieciešami precizējumi:
„Protams, jāorientējas uz reāli izpildāmiem plāniem, bet vīzijai un sapnim jābūt lielākam un nedrīkst norobežoties tikai ar skatu šodienā vai vakardienā. Plāniem jābūt lielākiem, nekā mēs to spējam izpildīt.”
Līdzās tam, ka trūkst naudas un jāsāk domāt par kultūras nozaru plašāku mijiedarbību, šajā dokumentā noteiktas arī vājās puses, to vidū ir gan nelielais tirgus, gan kultūras darbinieku sociālā neaizsargātība, nepietiekamas tālākizglītības iespējas, vāji attīstīta pētniecība, infrastruktūras nepieejamība un citas problēmas.
