FOTO: Medicīnas vēstures muzejs pretī Krievijas vēstniecībai Ukrainas atbalstam izkāris plakātu ar pārveidotu Putina seju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs uz fasādes pretī Krievijas vēstniecībai Ukrainas atbalstam izkāris lielizmēra plakātu ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina seju, sapludinātu ar galvaskausu, novēroja aģentūra LETA.

Plakātā attēlotais ir mākslinieka Kriša Salmaņa veidotais žurnāla "Ir" 3. marta vāka noformējums. Uz žurnāla to papildināja uzraksts "Ko sēj, to pļausi".

Muzejs arī šonedēļ katru dienu savās telpās organizē plakātu darbnīcu Ukrainas atbalstam.

Lai paustu savu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem un piketa "Saki NĒ Krievijas karam Ukrainā" dalībniekiem un veidotājiem, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Paula Stradiņa Medicīnas un vēstures muzeju aicina uz aktīvisma un protestēšanas darbnīcu ciklu "Līdzdalības darbnīca", kurā profesionālu mākslinieku vadībā būs iespēja izveidot savu plakātu, apgūstot dažādas mākslas tehnikas, kā arī dalīties atšķirīgās līdzdalības un aktīvisma pieredzēs un metodēs.

Darbnīcu 9. martā no pulksten 16 līdz 19 vadīs Krista Burāne un Ieva Kauliņa, 10. martā no pulksten 16 līdz 19 – Gundega Evelone, 11. martā no pulksten 16 līdz 19 – Maija Kurševa, 12. martā no pulksten 12 līdz 15 – Sabīne Vekmane, un 13.martā no pulksten 12 līdz 15 – Krista un Reinis Dzudzilo.

Uzaicinātie mākslinieki demonstrēs atšķirīgas mākslas tehnikas, kas var tikt izmantotas aktīvismā, pētot gan vizuālā, gan audiālā medija sniegtās iespējas.

"Līdzdalības darbnīcas" praktiskais mērķis ir caur radošām praksēm un kopā darīšanu uzturēt dzīvu diskusiju un protestu pie Krievijas vēstniecības, neļaujot notiekošajam karam grimt ikdienas rūpju aizmirstībā, taču tā nav vienīgā "Līdzdalības darbnīcas" funkcija. Šis darbnīcu cikls piedāvā telpu politiski iesaistītai kopīgai nodarbei, veicinot sabiedrības vienotību un kritisku diskusiju par notiekošo, kā arī terapeitisku attīrīšanos caur radošu un jēgpilnu darbību.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kā palīdzēt?

Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.

Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti