Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
"Ja vēsture būtu iegriezusies citādi – tie būtu mēs." "Domājot par saviem bērniem, domas tiecas arī pēc viņu bērniem." "Ukrainas prezidents ir mūsu kolēģis." Šādi viedokļi izskan protestā pie Krievijas vēstniecības. Uzrunātie kultūras nozares pārstāvji ir vienisprātis – nostāja pret karu ir jāizrāda katram.
"Mēs nevaram vairs palikt palēkāja zonā. Mums ir melnā zona vai baltā zona. Tik skaidri noteikumi ļoti sen nav bijuši. Es domāju – kopš atmodas laikiem," uzsvēra Teātru darbinieku savienības vadītājs Ojārs Rubenis.
"Tādās pašās ielās, kā šeit Rīgā, pirms 12 dienām Ukrainā bija tieši tādas pašas. Cilvēki tieši tāpat dzīvoja, braukāja. Tās ir iznīcinātas, tur mirst bērni. Un, kā es jau teicu, viena bērna nelaimē ir vainojams viss ciems. Tā ir arī mūsu atbildība," sacīja aktieris Mārtiņš Meiers.
"Tā ir mana brīvība, par kuru cīnās ukraiņi. Es nākšu cīnīties par savu brīvību. Kaut pagaidām tik vieglā veidā, kā dziedot un runājot," sajūtās dalījās mūziķis Kārlis Kazāks.
Skatuves mākslinieki norāda, ka ieradušies, lai atbalstītu ne tikai Ukrainas cīņu par brīvību, bet arī, lai atbalstītu Ukrainas prezidentu, kurš bijis komiķis.
"Pirmkārt, Ukrainas prezidents ir mūsu kolēģis. Otrkārt, mēs esam absolūti pret agresiju," norādīja komiķis Rūdolfs Kugrēns.
"Mēs pārstāvam nozari, kas it kā runā ar cilvēkiem masās. Un ja mēs paliekam pasīvi, tad kā mēs varam gaidīt, ka kāds cits runās skaļi," sacīja horeogrāfs Rūdolfs Gediņš.
Uzrunātie norāda, ka šoreiz nedrīkst būt divējādu emociju. Režisore, aktrise Inga Tropa-Fišere saka – atbalstot Ukrainu mēs iestājamies par brīvību, cilvēcību un dzīvību. Šajās dienās viņa pieņēmusi arī lēmumu iestāties Zemessardzē: "Sākot ar to, ka skatoties uz savu bērnu un domājot par viņa nākotn, domājot par visiem bērniem un viņu nākotni, šķiet, ka tas ir galvenais vadmotīvs, kāpēc es esmu šeit. Šajā profesijā, kurā strādāju, cik iedarbīgi spējam radīt dažādas ilūzijas, ir smagi apzināties, ka ir cilvēki, kuri ir noticējuši baisām ilūzijām un dzīvo savā pasaulē, burbulī."
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
Kā palīdzēt?
Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.
Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
