Viņš pastāstīja, ka pilnsapulci apmeklējuši tikai 27 biedri, taču kvoruma nodrošināšanai bija nepieciešama 156 biedru klātbūtne.
Nākamā AKKA/LAA biedru pilnsapulce notiks 30.maijā. Šajā sēdē kvorums vairs nav nepieciešams un lēmumi tiks pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
Iepriekš Račs aģentūrai BNS pastāstīja, ka ir aicinājis AKKA/ LAA biedrus mainīt organizācijas vadību, to vainojot attiecību bojāšanā ar mūzikas izmantotājiem. Savukārt AKKA/LAA izpilddirektore un padomes locekle Inese Paklone aģentūrai BNS savos komentāros bija skopa un Rača izteiktos pārmetumus noraidīja kā nepamatotus.
Pašlaik AKKA/LAA padomē darbojas deviņi pārstāvji – Māra Zālīte, Ēriks Hānbergs Juris Kulakovs, Valdis Muktupāvels, Inese Paklone, Juris Petraškevičs, Valts Pūce, Valdis Rūmnieks un Ungars Savickis.
Jautājums par mūzikas publisku atskaņošanu un licenču cenām Latvijā aktualizējās, kad daudziem likās nesamērīga norma, ka par radio klausīšanos vispār jāmaksā, piemēram, mazos veikalos vai šoferiem autobusos. Mazs veikaliņš Rīgā tika sodīts ar 500 latu naudas sodu par to, ka tajā skanēja sabiedriskais radio. Pēc šā gadījuma Saeimas deputāti sāka strādāt pie likuma grozījumiem, precizējot, ko uzskatīt par publisku atskaņošanu un kādos gadījumos jāpērk licence.
Iepriekš Konkurences padome AKKA/LAA noteiktos tarifus, kādus tā par mūzikas atskaņošanu piemēroja mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, noteica par negodīgiem.
AKKA/LAA ir vienīgā organizācija Latvijā, pie kuras var vērsties tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, lai iegūtu tiesības atskaņot mūziku apmeklētājiem domātās telpās. Tā kā AKKA/LAA pārstāv gan Latvijas, gan ārvalstu autorus, turklāt ar pārmēru augstajiem tarifiem samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. KP atzinusi, ka noticis gan Latvijas Konkurences likuma, gan līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpums.
