Ministrijā skaidro, ka grozījumi paredz no 2022.gada atgriezties pie fonda finansēšanas no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no šādiem nodokļiem – 3% no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, 2% no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, 1,37% no izložu nodokļa un 2,21% no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem.
2019.-2021.gads tiks paredzēts kā pārejas periods, kurā fonda finansējums tiks noteikts pašreizējā kārtībā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Ministrijā skaidro, ka fonda finansēšanas modeļa maiņa nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas kultūras procesu, kā arī garantētu fondam stabilitāti un finansējuma pieaugumu, vienlaikus saglabājot normatīvajos aktos nostiprināto fonda neatkarību profesionālu lēmumu pieņemšanā.
Sākoties ekonomikas krīzei, 2009.un 2010.gadā fonda budžets piedzīvoja strauju samazinājumu – 2009.gadā par 46% un 2010.gadā vēl par 49%, skaidro KM.
Būtiskākās izmaiņas, kas skāra fondu pēc 2008.gada krīzes un tās izraisītā finansējuma samazināšanas – likvidēti 95% mērķprogrammu un kultūras programmu; mūža stipendiju apmērs samazināts no 150 latiem uz 100 latiem mēnesī (no 2014.gada 1.janvāra tas noteikts 150 eiro), kā arī notiek trīs projektu konkursi agrāko četru vietā, atbalstīto projektu skaits attiecīgi samazinājies par 29%.
"Rezultātā VKKF nespēj pietiekamā apjomā nodrošināt valsts kultūrpolitikas vidēja termiņa prioritāšu īstenošanu, un lielākajā daļā no kvantitatīvi izmērāmiem darbības rezultātiem vērojams nozīmīgs finansējuma samazinājums, kas tiešā veidā ietekmē kultūras pieejamības samazinājumu sabiedrībai," norāda ministrijā.
Ministrijā skaidro, ka finansējuma modeļa maiņa ļaus fondam ik gadu organizēt trīs projektu konkursus, sasniedzot atbalsta apjomu vismaz 35% apmērā no iesniegtajiem projektiem visās nozarēs, turpināt mūža stipendiju programmu, atbilstoši budžeta iespējām ik gadu piešķirot papildu 10-20 mūža stipendijas, kā prioritārus izvirzīt attīstības virzienus – bērnu un jauniešu auditorijai paredzēto pasākumu atbalsts, jaunrades atbalsts, labvēlīgu apstākļu kultūras jomā strādājošajiem radīšana un sasniegtā novērtējums, kā arī turpināt un būtiski palielināt finansējumu mērķprogrammām kultūras procesu atbalstam Latvijas reģionos.
KM piebilda, ka Baltijas valstu pieredze apliecina, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kura kultūras atbalsta fonda finansējumā nebalstās uz nodokļu atskaitījumiem,
un fonda finansējums ir būtiski zemāks nekā tuvākajās kaimiņvalstīs - rezultātā cieš Latvijas nacionālā kultūra.
Likuma grozījumi vēl jāskata Saeimā.
KONTEKSTS:
Nozarē jau vairāk nekā 10 gadus prasa atgriezties pie politiski neietekmējama finansēšanas modeļa. Ik pa laikam pavīdējuši solījumi ķerties klāt pie situācijas risinājuma.
Līdzīgi fondi darbojas arī Lietuvā un Igaunijā, kur to budžets ir piesaistīts nodokļu procentiem, tātad nav atkarīgs no politiķu ikgadējiem lēmumiem. Tas tiek finansēts no akcīzes alkoholam un azartspēlēm, tādējādi kultūrai novirzot kaitīgiem ieradumiem iztērēto naudu.
Līdzīga kārtība līdz 2004.gadam bija arī Latvijā, līdz Einara Repšes valdības laikā šo sasaisti pārtrauca. 2004.gadā tika likvidēti speciālie budžeti, un fonds kopš tā laika finansēts no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.
