Fonda pārstāve Inga Oliņa skaidroja, ka līdz tam laikam jābūt izvēlētam būvniekam, jāuzsāk būvniecības process, lai līdz 2027. gadam, kad beigsies līgums ar arhitektu Deividu Adžeju (David Adjaye), pagūtu muzeju nodot ekspluatācijā.
"Mēs no pirmssākumiem skaidri zinājām, ka veidojam ļoti pieejamu, pragmatisku un cilvēkiem atvērtu institūciju. To nesaku tikai es, bet vairāk nekā 100 Latvijas un ārvalstu uzņēmumu un ekspertu, kas bija iesaistīti muzeja projektēšanā. Pēc astoņu gadu darba es pilnā apmērā saprotu muzeja plašo darba lauku un ietekmi. Muzejs nav broša pie apgērba, tas ir dzinējspēks pienācīgas un konsekventas savas valsts mantojuma kolekcionēšanai un izpētei. Muzejs būtu arī digitāli dzimuša mantojuma saglabāšanas flagmanis, kas Latvijā muzeju jomā ir sāpīgs jautājums. Nav normāli, ka turpina izaugt arvien jaunas paaudzes, kas neko nezina par savu neseno vēsturi, mākslas un mākslinieku lomu valsts attīstībā. Un man sāp sirds, ka publiskajā telpā veidojas greizs priekšstats par mūsdienu mākslas daudzveidību," norādīja Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle Elīna Vikmane.
"Esmu simtprocentīgi pārliecināta, ka jēdzīgi, pārdomāti izplānotās kultūras būves nes sabiedrībai noteiktu labumu. Tas, ka procesi ap muzeju tiek vilcināti, nāk par sliktu visiem, arī Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, jo mēs nevaram ilgtermiņā stratēģiski plānot savu darbību", sacīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis un Nacionālās arhitektu padomes vadītājs, arhitekts Gatis Didrihsons uzsvēra: "Muzeja projekts ir izstrādāts un saskaņots. Tas ir kvalitatīvs un Latvijai piemērots projekts, un šis ir labs brīdis, lai to uzbūvētu. Nedrīkstam šo iespēju pazaudēt, tas būtu bezatbildīgi. Ir labi, ka ir diskusija, bet vienreiz diskusijai ir jābeidzas un jāsākas darbībai. Es kā Rīgas filharmonijas žūrijas vadītājs redzu arī stratēģisku ieguvumu – šī ir iespēja iegūt svaigu pieredzi šāda mēroga publiskas būves realizācijā un pēc tam to pielietot Rīgas filharmonijas būvniecībā. Šāda pieeja var dot būtisku ieguvumu gan kvalitātes kontroles gan izmaksu optimizācijas ziņā."
KONTEKSTS:
Laikmetīgās mākslas muzejs sabiedrības vajadzību sarakstā ir jau trīs gadu desmitus. Tas bija viens no "Jaunajiem trim brāļiem", ko divtūkstošo gadu sākumā apņēmās uzbūvēt valdība. Toreiz ekonomiskās krīzes rezultātā izdzīvoja tikai viens brālis – Nacionālā bibliotēka. 2014. gadā par privātiem līdzekļiem Laikmetīgās mākslas muzeju kā dāvanu Latvijas sabiedrībai valsts simtgadē apņēmās uzcelt Borisa un Ināras Teterevu fonds un "ABLV Bank" labdarības fonds.
2016. gada 16. jūnijā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja metu konkursa žūrija paziņoja, ka ēkas projektēšanu uzticēs britu arhitektam seram Deividam Adžejam (arhitektu birojs "Adjaye Associates") un Latvijas arhitektu birojam "AB3D".
Muzeju bija plānots atvērt 2021. gada 18. novembrī, noslēdzot Latvijas valsts simtgades svinības. Tomēr bankas likvidācija, mecenāta Borisa Tetereva aiziešana mūžībā mainīja fonda ieceri, kurā jau bija ieguldīti 4 miljoni eiro. Tika nolemts projektu, kurš ir gatavs būvniecībai, dāvināt valstij.
Šis piedāvājums Kultūras ministrijai tika izteikts 2020. gada jūnijā. Lēmuma pieņemt vai noraidīt šo dāvinājumu joprojām nav.
