100 gadi, kopš Nacionālais vēstures muzejs darbojas Rīgas pilī: Sāks kastelas daļas atjaunošanu

2020. gada 6. februārī aprit 100 gadu, kopš tagadējais Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) sāka darbību Rīgas pilī. Pēc 2013. gada postošā ugunsgrēka muzejs pili uz laiku ir atstājis, taču nākamo simtgadi cer iesākt ar iespējami drīzu atgriešanos vēsturiskajā mājvietā, informē LNVM pārstāvji.

ĪSUMĀ:

  • 6. februārī atzīmē 100 gadus, kopš tagadējais Nacionālais vēstures muzejs sāka darbību Rīgas pilī.
  • Izsludināts iepirkums būvdarbiem pils kastelas daļā dienvidu korpusā.
  • Kastelas daļas pārbūvi un restaurāciju plāno sākt maijā.
  • Paredzēts stiprināt konstrukciju un pamatus, izbūvēt inženieriekārtas, pārbūvēt jumtu, attīrīt telpas no mikoloģiskā piesārņojuma un mitruma. 2. būvdarbu kārtā atjaunos fasādi, restaurēs iekštelpas un pielāgos tās muzeja vajadzībām.
  • Kastelas daļas atjaunošanu plānots veikt līdz 2024. gadam.

VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) maijā uzsāks Rīgas pils kastelas daļas pārbūvi un restaurāciju Pils laukumā 3, Rīgā, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām aptuveni 4,3 tūkstošu kvadrātmetru platībā, informēja VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

“Ir beidzot izsludināts iepirkums būvdarbiem pils kastelas daļā dienvidu korpusā, un mēs ceram, ka šobrīd diezgan bēdīgā stāvoklī esošā pils daļa gūs pavisam citus vaibstus līdz 2024. gadam, kad ir cerība, ka muzejs varēs atgriezties vienā pils vēsturiskajā korpusā ar savām ekspozīcijām un piedāvājumu apmeklētājiem,” LTV raidījumam “Rīta Panorāma” pastāstīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts.

Plānotā atgriešanās muzeja telpās paredzēta 2024. gadā. Tomēr finansējums muzeja ekspozīcijai, kā arī tālākais laika grafiks un finansējums pils rekonstrukcijai pēc 2024. gada vēl nav noteikts.

Toms Ķikuts uzsvēra: “Faktiski ļoti daudz no Rīgas pils kā celtnes, kā arhitektūras un vēstures pieminekļa šais gados ir bijis apslēpts, līdz pēdējam kvadrātmetram izmantots vairāku muzeju vajadzībām. Es domāju, ka tā būs pirmā lielā dāvana un atklājums, un, protams, ka mēs ļoti vēlamies arī muzeja apmeklētājiem piedāvāt jaunas, modernas ekspozīcijas. Lai gan mēs šodien arī gaidām apmeklētājus muzeja pagaidu telpās.

Protams, ka jauns sākums muzejam ir tas, kas ir ļoti nepieciešams un ko arī gaida mūsu apmeklētāji.”

Objekta pārbūve paredz atjaunot un pilnveidot Rīgas pils konventa (kastelas) daļu. Kastela jeb konvents ir Rīgas pils senākā daļa, tas ir izplatīts viduslaiku cietokšņa veids ar vairākiem korpusiem, torņiem stūros un noslēgtu iekšpagalmu.

Iepriekšējo gadu klusuma pauzē, kad pils rekonstrukcijas plāni bija apturēti, pētniekiem bija laiks veikt vērienīgu vēsturisko un arheoloģisko izpēti kopā ar speciālistiem no Itālijas.

“Atklājumi ir bijuši daudz un dažādi, pirmkārt, viduslaiku baznīca vai kapella otrajā stāvā, kur tika atrasts viduslaiku gleznojums un tika atrasts Rīgas pirmās aizsargsienas fragments no 13. gadsimta sākuma.

Daudz un dažādas lietas, ko varbūt var meklēt interesenti citos avotos, katrā ziņā tas vēstures atklājumu slānis ir ievērojams, kad faktiski Rīgas vēsture un Latvijas vēsture sakarā ar Rīgas pils izpēti zināmā mērā tiek pārrakstīta,” stāsta SIA “Sudraba arhitektūra” arhitekts Reinis Liepiņš.

“Esam gatavi pa posmiem uzsākt Rīgas pils kastelas atjaunošanu – esam izsludinājuši būvdarbu iepirkumu – gaidām pieteikumus no būvniekiem, kuri ir ieinteresēti šī unikālā Latvijas kultūras un vēstures mantojuma atjaunošanā,” norādīja Ivanovskis-Pigits.

“Lai rūpīgi saglabātu vēstures liecības un kultūras mantojumu, Rīgas pils kastelas daļā pēdējos gados veikti vērienīgi izpētes darbi. Tas palīdzēs optimizēt būvniecības izmaksas, samazinās būvniecības riskus un neparedzēto darbu rašanos, nodrošinot to, katrs atradums nekavēs būvniecības procesa tālāko gaitu. Izpētes gaitā konsultējāmies ar augstas raudzes speciālistiem – restauratoriem no Itālijas (Venēcijas) un Čehijas. Ja iepirkums noritēs veiksmīgi, būvdarbus uzsāksim maijā. Esam apņēmušies nodot muzejam pielāgoto kastelas dienvidu korpusu 2024. gadā,” informēja Ivanovskis-Pigits.

Kastela ir vecākā Rīgas pils daļa, tā atrodas tiešā saistībā ar Rīgas pils priekšpili un austrumu piebūvi, kur izvietota Latvijas Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas darba telpas.

Rīgas pils kastelas atjaunošanas I kārtā paredzēts stiprināt konstrukciju un pamatus, izbūvēt inženieriekārtas, pārbūvēt jumtu, kā arī attīrīt telpas no mikoloģiskā piesārņojuma un mitruma.

II būvdarbu kārtā atjaunos fasādi, restaurēs iekštelpas un pielāgos tās muzeja vajadzībām.

Kopējā Rīgas pils kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem 7,7 tūkstoši kvadrātmetru I un II kārtā netiek atjaunoti – to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās.

Rīgas pils kastelas atjaunošana notiks pēc PS „Rīgas pils kastelas projekts” izstrādātā būvprojekta arhitekta Reiņa Liepiņa vadībā.

Kamēr pilī notiks būvdarbi, sabiedrībai tiek piedāvāta iespēja video 3D tūrē izstaigāt būtiskākās topošās atjaunotās pils daļas:

Par muzeja telpām

LNVM mājaslapā publicēta muzeja telpu vēsture: 1920. gada 6. februārī LNVM priekštecim Latvijas Etnogrāfiskajam muzejam (no 1924. gada – Valsts Vēsturiskais muzejs) iedalīja četras telpas Rīgas pilī, kur jaunās Latvijas valdība izvietoja gan pārvaldes, gan kultūras institūcijas.

Divdesmit valsts neatkarības gados līdz padomju okupācijai 1940. gadā muzeja kolekcijas apjoms desmitkāršojās, tika izveidotas muzeja ekspozīcijas, sākta pētījumu un ceļvežu sērijas izdošana, īstenoti starptautiski projekti. Muzejs Rīgas pilī apsaimniekoja jau aptuveni 40 telpas, kurās izvietoja gan ekspozīciju, gan krātuves un darba telpas, gan arī restaurācijas darbnīcu. Otrā pasaules kara noslēgumā 1944.–1945. gadā Rīgas pils pagrabi un lifta šahta tika izmantoti vērtīgākās muzeja krājuma daļas slēpšanai. Atkārtotās padomju okupācijas apstākļos muzejs turpināja darbību Rīgas pilī kā Centrālais Valsts vēstures muzejs (vēlāk – Latvijas PSR Vēstures muzejs; Latvijas Vēstures muzejs; no 2005. gada – Latvijas Nacionālais vēstures muzejs).

Nepietiekamā telpu platība un Rīgas pils pielāgošana muzeja darbībai ir bijis aktuāls jautājums daudzu gadu garumā. Taču tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas problēma guvusi praktiskus risinājumus, pēdējos aptuveni divdesmit gadus īstenojot ideju, ka Rīgas pils ir Valsts prezidenta rezidence un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mājvieta.

2012. gada decembrī tika uzsākti pēdējās desmitgadēs vērienīgākie Rīgas pils rekonstrukcijas darbi, ko plānoja pilnībā pabeigt 2015. gada decembrī. Būvdarbi tika iesākti ar Valsts prezidenta rezidences daļu Rīgas pils priekšpilī un Austrumu piebūvē, bet muzejam nododamās pils kastelas daļas rekonstrukciju neļāva uzsākt kavēšanās muzeja krātuvju ēkas būvniecībā. Rekonstrukcijas darbu laikā 2013. gada 20. jūnijā notika postošais Rīgas pils ugunsgrēks, kā rezultātā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs bija spiests pārcelties uz pagaidu darba un krātuvju telpām, kā arī iekārtot pagaidu ekspozīciju Brīvības bulvārī 32.

Muzeju pārcelšanās uz pagaidu telpām ļāva izsludināt kastelas daļas restaurācijas un rekonstrukcijas metu konkursu. Tā uzvarētāji, arhitektu biroji “MARK Arhitekti” un “Sudraba arhitektūra”, arhitekta Reiņa Liepiņa vadībā izveidoja pilnsabiedrību “Rīgas pils kastelas projekts”. Līdz 2016. gada pavasarim tika paveikti projektēšanas darbi, un sākotnēji noteiktais Rīgas pils 2. kārtas pabeigšanas datums bija 2018. gada 1. augusts. Tomēr pēc neveiksmīgiem būvdarbu iepirkumiem pilī varēja uzsākt tikai izpētes darbus; nepietiekamā finansējuma dēļ tika izmainīta arī projekta īstenošanas koncepcija, un šobrīd Rīgas pils kastelas atjaunošanas projekts ir sadalīts vairākās kārtās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti