Skaties latviešu jauno režisoru filmas katru ceturtdienas vakaru no 31. marta līdz 26. maijam pulksten 22.30 LTV7 un REplay.lv. Savukārt portālā LSM.lv lasi intervijas ar režisoriem.
LTV7 no 31. marta līdz 26. maijam ceturtdienu vakaros pulksten 22.30 rādīs Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas (LKA NFS) latviešu jauno režisoru filmas visdažādākajos žanros.
LKA NFS pirmā kursa studenta Edgara Kaupera komēdija "Veiksme ir ar mums" stāsta par Danielu un Viktoriju, kuri apmeklē stāvkomiķa uzstāšanos kādā kafejnīcā. Danielam pēkšņi paliek slikti ar sirdi, un izpalīdzīgais Svens, kas arī atrodas kafejnīcā, ir gatavs Danielu un Viktoriju aizvest uz slimnīcu. Ceļā atklājas noslēpums.
Aiga Leitholde: Kas ir tavas pirmās ar kino saistītās atmiņas? Kas deva motivāciju uzsākt studijas?
Edgars Kaupers: Pirmās atmiņas, saistītas ar kino, ir multfilma "Tarzāns" un Fila Kolinsa dziesmas tajā. Tā, iespējams, bija pirmā reize, kad biju kinoteātrī, bet – kas to lai zina.
Atmiņas var būt arī izdomātas vai nosapņotas un tagad pieņemtas par notikušām. Piemēram, bērnībā mums abiem ar brāli likās, ka viņš ir salauzis kāju, nokrītot no zirga, bet mamma teica, ka tā nekad nav bijis.
Paradoksālā kārtā motivāciju uzsākt studijas deva pandēmija, kas lika nospiest bremzes pedāli ierastajam dzīves ritmam, spēlējot koncertus Eiropā. Tā kā esmu cieši saistīts ar grupu "Carnival Youth", pieņēmām lēmumu, ka šajā laikā pamēģināsim pastudēt.
Ideja par studijām vienmēr bija bijusi dzīva, un mēs naivi tai ticējām, lai arī agrīnajā pasaules kārtībā tā, visticamāk, nerealizētos.
Ievirze iestāties LKA NFS nāca no dažādu apstākļu sakritības: 2020. gada pavasarī ar "Carnival Youth" palīdzējām Karīnai Lapšinai iestudēt laikmetīgās dejas izrādi, kurā gan dejojām, gan spēlējām mūziku. Tā bija neplānota piesaiste LKA. Paralēli mans brālis uz ielas satika kādu paziņu, kurš bija absolvējis operatoru kursu NFS un ļoti labi par to izteicās.
Man interese par audiovizuālās mākslas studijām bija jau tad, kad absolvēju vidusskolu, bet dzīve iegriezās tik ātri, ka tam nesanāca laika.
Mūziķa karjera ļāva filmēt mūzikas video un, tā teikt, pamērkt pirksta galu šajā lauciņā, kur radošais gars mirdz tikpat spoži.
"Veiksme ir ar mums" ir komēdija. Kā redzi žanra ietekmi uz filmu?
Pirmkārt būtiski izcelt, ka semestra uzdevums bija izveidot žanra filmu, sekojot žanra nospraustajām konvencijām, kas nemaz nav tik viegli. Ja citos žanros žanru tropi iezīmējas vizuāli un estētiski, tad komēdijā tas vairāk ir fenomenoloģiski.
Saturam jābūt smieklīgam, un būt smieklīgam ir ļoti grūti.
Lai sagatavotos, mēģināju mācīties no stand-up komiķu rakstīšanas metodēm.
Visai bieži režisori lomām izvēlās arī cilvēkus, kas pēc profesijas nav aktieri. Tavā filmā lomas atveido gan mūziķi, gan dzejnieks. Kā šī izvēle ietekmēja filmas mākslinieciskos procesus?
Šajā gadījumā jāatceras, ka šis ir pirmā kursa uzdevums, pirmā pieredze darbā ar aktieri.
Iestājoties skolā, lielākā daļa nemaz nenojauš, ko tad režisors dara.
Pastāv ļoti daudz mainīgo un izvēles, kuras uz ekrāna kaut ko nozīmēs. Līdzīgi kā citās radošās nozarēs, jāpaiet lielākam laikam, lai saprastu, ko tu dari un ko meklē, ko situācija var piedāvāt. Sākumā tā ir šaušana tumsā. Aktieru izvēle balstās to pieejamībā, personīgos kontaktos. Nebija arī prakses ar mēģinājumiem. Viss bija viens liels eksperiments. Jāpiebilst, ka Toms Treibergs (filmā atveido Svenu – aut.) ir ne tikai dzejnieks, bet arī "Nerten" etīžu teātra aktieris. Toma improvizācija brīnišķīgi papildināja filmas saturu, tāpat kā Kārlis Josts (filmā spēlē komiķi – aut.) savu stand-up sarakstīja pats.
Tu esi arī filmas mūzikas autors.
Šajā filmiņā mūziku sarakstīju kopā ar Aleksi Luriņu un Emīlu Kauperu divos vakaros, jo sesija un citu priekšmetu eksāmeni ierobežo brīvo laiku, bet tā dažreiz pat ir labāk.
Kā vērtē latviešu kino režisoru izaugsmes iespējas Eiropas un visas pasaules kontekstā?
Iespējas ir jebkuram, un "geotags" (identificēšana pēc atrašanās vietas – aut.) netraucē. To var redzēt pēc veiksmīgiem piemēriem.
Bet nepietiek tikai ar labu stāstu, ir jābūt kādai formālai struktūrai, kas filmu padarīs atšķirīgu.
Ja pieņemam, ka gadā visā pasaulē iznāk aptuveni 20 000 pilnmetrāžas spēlfilmu (Eiropā ap 3000) un, ja mēs ļoti aktīvi mēģinātu skatīties, mēs aizsniegtu kādas, piemēram, 340 filmas gadā. Kā būt vienai no tām 340 filmām? Izjūtot uz savas ādas izvēļu un informācijas apjomu, ar ko strādā režisors, it īpaši, pats sākumā aizpildot gandrīz visas pozīcijas pēcapstrādē un saprotot, cik laikietilpīgs ir filmu veidošanas process, varu teikt – visu cieņu.
Cik tālu jau zini vai esi prātojis par sava radošā ceļa attīstību?
Radošo ceļu plānoju klāt visu mūžu, jo vismaz pagaidām tas šķiet neizsmeļams.
Skola noteikti ir atvērusi jaunu kultūras nodaļu, kurā smelties un iedvesmoties, baudīt visu mūžu.
Latviešu jauno režisoru filmas – katru ceturtdienas vakaru no 31. marta līdz 26. maijam pulksten 22.30 LTV7 un REplay.lv. Savukārt portālā LSM.lv būs lasāmas intervijas ar jaunajiem režisoriem.
