Cikla filmas aptver laika posmu no 20. gadsimta sākuma, koncentrējoties uz 30. un 40. gadu kino, to papildinot ar atsevišķiem piemēriem no 50. gadu un 60. gadu kino.
Ar lekcijām Freibergs vēlas sniegt vēsturisku ieskatu žanrā, kam saknes meklējamas jau 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā, proti, tā sauktajā gotu literatūrā.
Tā sauktā melnā jeb gotu romāna centrālais tēls bija ļaunums. Tai laikā gotu romānu autori tika kritizēti, jo valdīja uzskats, ka viņi glorificē kaut ko nepieņemamu un amorālu, tādējādi degradējot sabiedrību,” stāsta Freibergs.
Kino zinātnieks uzsver - ar lekcijām nevēlas reabilitēt šausmu kino, bet gan parādīt, ka mūsu izpratne par šo žanru ir ļoti vienpusīga.
Es neesmu jaunā kino nīdējs, bet diemžēl neizdodas nemaz tik bieži atrast to, ko gribētos. Agrāk filmu veidošanā nebija tādu tehnoloģisku iespēju, tā vietā pamatā bija tikai kamera un iztēle, kā, piemēram, sniegā atainot neredzamā cilvēka pēdas,” stāsta Freibergs.
Šausmu kino žanrs parādījās drīz pēc tam, kad radās kino kā tāds. Par šausmu kino žanra pionieriem var uzskatīt vāciešus, amerikāņus, arī britiem ir senas šausmu kino tradīcijas.
Šausmu kino ir arī spēcīga provokācija. Spilgts piemērs tam ir Maikla Povela filma „Lūriķis”, pēc kuras viņš vairāk neuzņēma nevienu filmu, jo tika asi nokritizēts par atklātas vardarbības atainošanu. Tas bija stāsts par sērijveida slepkavu, bet ne vienkāršotā izpratnē. No tā visa daudz ko varam redzēt arī vēlākā kino. Tieši tāpēc ir interesanti runāt par vēsturi, uztvert kino kā procesu, nevis tikai kā šausmas, kas radītas mūsdienās,” norāda Freibergs.
Viktora Freiberga vadītā lekciju cikla „Kam no šausmu kino bail?” tikšanās notiks kinoteātrī „K. Suns” 15., 19., un 26. aprīlī plkst. 19, kā arī 3. un 10. maijā plkst. 19.
