Piejūras klimats

Kārļa Lesiņa mistiskā drāma "Izmisums" - personīgajā pieredzē balstīts stāsts

Piejūras klimats

Itāļu ģēnijam Federiko Fellīni - 100. Studijā Pēteris Krilovs

Vēsture, politika un pilsoniskā atbildība kino. Viestura Kairiša filma “Pilsēta pie upes”

Politika un pilsoniskā atbildība kino. Stāsta režisors Viesturs Kairišs

Jaunā spēlfilma “Pilsēta pie upes” runā par kolaboracionismu, antisemītismu un to, cik neparedzami cilvēki rīkojas ekstrēmos apstākļos. Filmas režisors Viesturs Kairišs minējis, ka māksla nevar būt atrauta no politikas. Arī “Pilsēta pie upes” nebaidās runāt par sociālpolitiski neērtiem jautājumiem.

Režisors uzskata: "Ir vērtīgi noskatīties filmu "Pilsēta pie upes" un saprast, ka ir jādomā. Jādomā par konkrētajiem politiskajiem apstākļiem, kuros cilvēkiem bija jāizdzīvo, jāpieņem lēmumi, bieži vien – nepareizi.

Bet arī šodien ir tā, ka jādomā, – kas notiek valstī, kas notiek politikā? Nevajadzētu tā vienkārši sekot skaļākajai, populistiskākajai balsij – vajadzētu padomāt un izsvērt, kas tad ir tie spēki, kas šeit, Latvijā, darbojas – kaut vai vietējā politikā: ar kuriem mums ir pa ceļam, bet ar kuriem nav. Domāju, cilvēkiem ir jādomā."

Kairišs sarunā Latvijas Radio 3 “Klasika” uzsvēra, ka, viņaprāt, mākslas daba ir politiska: “Ne jau tā, ka sižetiski jābūt kādam politiskajam "topikam".

Kaut vai šādā nozīmē: ja izšķiries par mākslu, tas jau ir politisks vēstījums, bet, ja izšķiries par kasi, tas nav politisks vēstījums.

Nesaku, ka mākslai jābūt politiskai. (..) Saistībā ar sankcijām pret Krieviju šai tēmai pieskaramies ļoti daudz. Kaut kādi mūziķi brauc uz Krimu uzstāties, sakot, ka "tā ir tikai māksla, tā ir tikai mūzika". Tas ir nepieņemams vēstījums! Tāpat kā Viļānos – kad notiek vēlēšanas, redzu plakātiņu ar dažiem estrādes māksliniekiem, kuri piedalās "Saskaņas" vizītēs, un viņi to noteikti dara par labu naudu, jo "tā ir tikai māksla". Viņi jau nenodarbojas ar politiku. Tas ir tik šausmīgi! Vēstījums ir diezgan skaidrs. Vai, piemēram, Putina režīmam lojālie mākslinieki saka – "mēs jau nodarbojamies tikai ar mākslu, mēs nenodarbosimies ar režīma kritiku". Un to saka tāpēc, ka tiek subsidēti no šī paša Putina, lai nodarbotos ar "nepolitisko mākslu", kas cilvēkiem aizmālē smadzenes, kamēr viņi mirst badā, dzīvo necilvēcīgos apstākļos un vispār nezina, ka viņiem ir arī tiesības brīvi izteikties un saņemt brīvu informāciju. Viņiem jāpārtiek no surogāta, kas it kā ir ar politiku nesaistīta māksla.

Tāpēc šobrīd tas vēstījums ir ļoti aktuāls. No otras puses – lai katrs dara, kā grib.

Uzskatu, ka man ir tiesības darīt, kā es gribu, un tāpat uzskatu arī par citiem – lai viņi taisa mākslu, kas ir "atrauta" no politikas. Visticamāk, uz mani tai nebūs nekāda iespaida."

Filma “Pilsēta pie upes” pirmizrādi piedzīvoja 11. janvārī Krāslavā, 15. janvārī – Rīgā, bet no 17. janvāra filma skatāma kinoteātros visā Latvijā. Viesturs Kairišs atzīst: "Bija fantastiski sākt ar Latgali, filmu parādot tieši tur – tas bija ļoti nozīmīgi gan mums pašiem, gan latgaliešiem.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti