Latvijas pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma par pirmo režisori kino vēsturē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

26. septembrī kinoteātrī “Kino Bize” notiks Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 “Kino sestdiena”, aicinot uz šī gada biennālē aktualizētajām tēmām paraudzīties caur kino prizmu. Programmas pirmajā daļā savu pirmizrādi Latvijā piedzīvos amerikāņu režisores Pamelas B. Grīnas dokumentālā filma “Esi dabiska: Alises Gijas-Blašē neizstāstītais stāsts" par pirmo sievieti režisori kino vēsturē, informēja organizatori.

“Kino sestdienas” pirmā daļa būs saistīta ar Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 un Latvijas Fotogrāfijas muzeja projektu "(Ne)redzamās autores", kas veltīts fotogrāfijas vēsturē 20. gadsimta pirmās puses maz zināmo vai līdz šim nezināmo Latvijas sieviešu fotogrāfu darba mantojumam. Šī projekta tematiskajā ietvarā arī pirmo reizi Latvijā tiks rādīta Pamelas B. Grīnas (Pamela B. Green) dokumentālā filma "Esi dabiska: Alises Gijas-Blašē neizstāstītais stāsts" (“Be Natural: The Untold Story of Alice Guy-Blaché”, 2019). Filma vienlaikus ir veltījums un intriģējošs detektīvstāsts, mēģinot izsekot notikumus un apstākļus, kuru rezultātā franču režisore, producente un scenāriste Alise Gija-Blašē (1873-1968) – pirmā sieviete režisore un viņas unikālais devums vairāk kā 1000 filmu radīšanā, nepelnīti palicis aizmirstībā.

Kā skaidroja Rīgas Fotogrāfijas biennāles rīkotāji, Alise Gija-Blašē bija viena no lieciniecēm brāļu Limjēru kinematogrāfa izgudrojuma pirmajiem demonstrējumiem Parīzē.  Tobrīd viņa strādāja Leona Gumona (Leon Gaumont) foto kompānijā, un tieši šī pieredze rosināja pašai nopietni pievērsties kino mākslai, kļūstot par režisori, iespējams, pasaulē pirmajai spēlfilmai "Kāpostu feja" (“The Cabbage Fairy”, 1986) un izveidojot filmēšanas studiju Fortlijā, Ņūdžersijā, kas kļuva par pirmo amerikāņu filmu radīšanas karsto punktu pirms Holivudas.

Blašē bija gan dažādu filmēšanas un montāžas tehniku, gan filmu žanru un māksliniecisko paņēmu pioniere.

Par viņas darbu sajūsminājās ne vien Alfrēds Hičkoks, bet arī Rīgā dzimušais režisors un montāžas meistars Sergejs Eizenšteins.


Savukārt programmas otrā daļa tematiski pievēršas realitātes un fikcijas attiecībām mākslinieciskajās praksēs, tuvāk skatot fikcijas un mīta lomu mūsdienu un vēsturisko naratīvu radīšanā.

Bena Šapiro (Ben Shapiro) filma "Gregorijs Krūdsons: Īsas tikšanās" (“Gregory Crewdson: Brief Encounters”, 2012) ir dokumentācija mākslinieka Gregorija Krūdsona (Gregory Crewdson) gandrīz desmitgadi ilgajam darbam pie vērienīgā fotoprojekta "Zem rozēm" (“Beneath the Roses”). Ar kinematogrāfisku pieeju un teātra tradīcijās balstītu scenogrāfiju Krūdsons rada maģiskas realitātes ainas un stāstus, kuros mistērija un brīnumi mijas ar visikdienišķākajām banalitātēm. Taču aiz ironijas un maģiskās atmosfēras slēpjas kritisks komentārs par mūsdienu ASV sabiedrību.

Starptautisku ievērību guvušās, Londonā rezidējošās palestīniešu mākslinieces Larisas Sansūras (Larissa Sansour) un dāņu rakstnieka, mākslinieka Sērena Linda (Søren Lind) sadarbībā tapušajā īsfilmā-video esejā "Nākotnē viņi ēda no vissmalkākā porcelāna" (“In the Future They Ate from the Finest Porcelain”, 2015) organiski mijas zinātniskā fantastika, arheoloģija un politika. Video eseja pēta mīta lomu vēstures, faktu un nacionālās identitātes konstruēšanā. Filma ir trešā no Sasūras zinātniskās fantastikas filmu triloģijas, kurā autore turpina risināt sev centrālo jautājumu par patiesības un fikcijas attiecībām Tuvo Austrumu sociālpolitisko satricinājumu kontekstā.

Pirms katras filmas kontekstuālu ievadu sniegs mākslas kritiķe un kuratore Šelda Puķīte.

“Kino sestdienu” organizē Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2020 sadarbībā ar Kinoteātri “Kino Bize”.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā, tiecoties fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, kuras mums nepieciešams ne tikai redzēt, bet arī iztēloties, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni. Pirmā Rīgas Fotogrāfijas biennāle norisinājās 2016. gada aprīlī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti