Kultūra

Valmieras drāmas teātrī tapis citāds "Hamlets"

Kultūra

Lieldienu laikā būs iespēja noklausīties vairākas "Stabat Mater" versijas

Drīzumā Kārļa Lesiņa dokumentālās īsfilmas "Sabiedrotais" pirmizrāde

Filmā «Sabiedrotais» izceļ Lielbritānijas lomu Latvijas neatkarības karā

Nosargāt tikko iegūto Latvijas brīvību pēc Pirmā pasaules kara bija ļoti sarežģīts un grūts uzdevums, bet to izdevās īstenot. Kā tas notika un kam par to jāpateicas – atbildes uz šiem jautājumiem sniedz režisora Kārļa Lesiņa jaunā dokumentālā īsfilma „Sabiedrotais”. Tajā īpaši izcelta Lielbritānijas loma Latvijas cīņā par neatkarību.

Filmas pirmizrāde notiks trešdien, 17.aprīlī, Liepājā, kur pirms 100 gadiem Lielbritānijas karakuģi sargāja Latvijas Pagaidu valdību. Pēc tam filmu plānots izrādīt arī Rīgā un citos Latvijas reģionos.

Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons darbu pie īsfilmas „Sabiedrotais” salīdzina ar ceļojumu, kura laikā uzzināts daudz jauna gan par Latvijas, gan Lielbritānijas vēsturi un arī jau zināmie fakti piepildīti ar daudz dziļāku saturu un plašāku kontekstu.

Filmā atspoguļoti Latvijas vēsturē ļoti sarežģītie un izšķirošie 1918. un 1919.gads. Latvijas valstij nācās iesaistīties politiskā un militārā cīņā par savu pastāvēšanu, un šajā cīņā nozīmīga loma bija Rietumu sabiedroto atbalstam.

Lai visu šo komplicēto stāstu ietilpinātu vienā īsfilmā, kas pie tam būtu viegli nolasāma, režisoram Kārlim Lesiņam nācies krietni pacīnīties:

„Ja tā paskatās un palasa to visu, tad liekas, ka tur varētu sanākt arī superīgs bojeviks. Jo tiešām tur daži no tiem, kas ir iesaistīti, tev smaida un spiež roku, tai pašā laikā aiz muguras runā jau sazvērestības teorijas un visu pārējo. Un tu nezini, kurš tajā brīdī atbalsta patiesībā Latvijas valdību un kurš ne. Un tas tiešām ir interesanti. Plus vēl arī

to visu padarīt cilvēkam no malas saprotamu un skaidru – tas bija tiešām liels izaicinājums.”

Filmā izmantoti gan kino arhīvu materiāli, gan inscenējumi, gan animācijas.

Kino materiālu no tā laika bijis maz, bet izdevies atrast vairākus patiešām unikālus fragmentus, to vidū epizodi, kurā britu civilās misijas vadītājs Stīvens Talents redzams kopā ar tā laika Pagaidu valdības vadītāju Kārli Ulmani.

„Ir arhīva kadri saglabājušies, kur viņš ar Ulmani iznāk no kinoteātra. Un tos mēs arī esam ielikuši. Tas, ka tu vari redzēt to visu, turklāt tādā kvalitātē, ir nedaudz sirreāli," tā Lesiņš. 

Vairākas zīmīgas situācijas veidotas kā inscenējumi, tādējādi dodot iespēju skatītājam daudz vairāk identificēties ar filmā redzamo.

Filmas scenārija pamatā ir vēsturiski dokumenti, to vidū, piemēram, britu militārās misijas vadītāja Ostina Kīnena ziņojums par 1919. gada 16. aprīlī notikušo apvērsumu pret Ulmaņa Pagaidu valdību. Stāsta Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons:

„Filmā ir izmantota oriģinālā telegramma, ko majors Kīnens sūtīja Lielbritānijas Ārlietu ministrijai, skaidrojot, kas Latvijā notika un tieši arī savu lomu Latvijas Pagaidu valdības glābšanā. Es pats biju Lielbritānijā nacionālajos arhīvos, turēju šo telegrammu savās rokās, un tagad man ir īpaša sajūta to redzēt filmā. Šī Kīnena telegramma bija iekļauta failā, kur bija Parīzes Miera konferences dokumenti, un tas labi ataino to, ka Latvija tajā laikā bija pasaules interešu krustpunktā.”

Filmas veidošanas laikā tika uzrunāti arī vēsturisko personību tuvinieki, kuri ļāva ielūkoties arī savos personīgajos arhīvos, kas ļoti labi palīdzēja tā laika notikumu izpratnei, saka Šenons:

„Kīnenam bija izveidojušās personiskas attiecības ar Ulmani, par ko liecina arī daži artefakti, ko mums uzticēja Kīnena ģimene. Viens no šiem priekšmetiem ir dzintara gabals ar Ulmaņa apsveikuma vārdiem, dāvināts Kīnenam. Otra ir personiska telegramma, ko Ulmanis bija sūtījis majoram Kīnenam 1939. gadā.”

Lai arī filma ir tīrs vēstures stāsts, tā aicina uz pārdomām arī par šodienas Latvijas situāciju – atzīst režisors Kārlis Lesiņš:

„Tajā laikā Latvijas likteni noteica lielvaras. Ne mēs paši. Un kaut kādā ziņā arī mūsdienās, lai arī mazāk, bet tāpat ir jūtams spiediens gan no Krievijas, gan no Eiropas, gan Amerikas puses, kuriem katram ir savas intereses šajā visā. Un mēs tur spirināmies pretī un mēģinām atrast labāko kompromisu, kas apmierinātu visus. Tā kā tā atsauce politikā ir jūtama arī tagad. Bet, protams, nevar salīdzināt, kāda tajā laikā bija situācija un apstākļi.”

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti