Režisoram Aivaram Freimanim šogad būtu palikuši 85 gadi. Taču tas nebūt nav vienīgais iemesls, kāpēc viņa Atmodas laikā uzņemtā filma “Dzīvīte” nonākusi kino “arheologu” redzeslokā.
Kinokritiķe Daira Āboliņa atklāj: “Par filmas “Dzīvīte” restaurēšanu un arī arheoloģiju mēs runājām varbūt gadus piecus, bet vienmēr ir bijuši kaut kādi argumenti pret. Un viens no argumentiem pret, kas vienlaicīgi ir arī arguments par, – ir tas, ka, visticamāk, vairums cilvēku šo filmu nezina, un tas it kā ir pret to principu, kā mēs parasti ar Agitu Cāni (kinorežisore – red.) strādājam, ka mēs parasti ņemam filmas, kuras cilvēki ļoti labi zina un kurās viņi gribētu ieraudzīt vēl kaut ko un kurās viņi ir kā līdzdalībnieki mūsu procesam. Šis ir gadījums, kad mēs viņiem gribam pateikt, ka ir filma, kuru jūs, visticamāk, nezināt, bet tagad mēs jums viņu parādīsim tā, ka jūs viņu gribēsiet skatīties vismaz vienreiz gadā.
Tā ir tāda ļoti noslēpumaina, ļoti sarežģīta, vērienīga un izsmalcināta filma, kura, iespējams, bija mazliet par agru savam laikam.”
Filma ir veltīta Dainu tēva Krišjāņa Barona piemiņai un ir par latviešu pašapziņas atmošanos.
Filmas arheologi pārliecināti, ka šobrīd “Dzīvītei” ir īstais brīdis atkal atgriezties pie skatītājiem un sola, ka filmas arheoloģija atklās arī dažādus pārsteigumus. Arī atbildi uz jautājumu – kāpēc Valdemārs Zandbergs Barona lomā izkonkurēja Gunāru Cilinski?
“Viņi būtībā nevarēja izšķirties, par kuru no Baroniem. Leģenda ir tāda – ja tas būtu Gunārs Cilinskis, tā būs zvaigzne, kas spēlē Krišjāni Baronu, un šī iemesla dēļ cilvēki to skatīsies vairāk. Un jūs ne mirkli neaizmirstu, ka tas ir Gunārs Cilinskis. Aivars Freimanis pieņēma lēmumu – mēs neņemsim zvaigzni, lai zvaigzne nenovērš uzmanību no jēgas,” skaidro Āboliņa. Viņa teic:
“Šajā filmā Aivaram Freimanim ļoti patika izmantot slēptu erotiku, kas ir diezgan atklāta erotika, bet tā ir tieši tik tēlaina, ka pat aktrisei nav neērti…
Es uzdrošinos domāt, ka, pateicoties šiem kailskatiem… Tas varbūt novērsa drusku uzmanību no tā, ka filmā ir ļoti daudz politisku elementu, tam laikam ļoti drosmīgu. Piemēram, dedzina avīzes, bet pēkšņi vienā brīdī tur viens nomet avīzi “Atmoda”.”
