Par godu «mūsdienu Baronu» gājienam no Tartu līdz Dundagai izdots mūzikas albums

Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” izdod digitālu mūzikas albumu “Ceļā ar Baronu”. Tautas mūzikas ieraksts izdots par godu projekta “Ziedoņa muzejs ceļā ar Baronu” gājienam no Tartu līdz Dundagai pagājušā gada vasaras beigās, informēja fonda “Viegli” pārstāvji.

Mūzikas ieraksts radīts fonds “Viegli” mūziķu Jāņa Upmaņa-Holšteina (Goran Gora), Renāra Kaupera un Jāņa Strapcāna vadībā, piedaloties Rūtai un Valdim Muktupāveliem, Staņislavam Judinam un Mārtiņam Miļevskim. Tautas mūzikas skanējumā radītie skaņdarbi sākotnēji izmantoti Ziedoņa muzeja veidotajā daudzsēriju dokumentālajā filmā “Ceļā ar Baronu”, kas pirmizrādi piedzīvoja 2021. gada pavasarī.

“Lielākoties visi, kuri nodarbojas ar skriešanu, nūjošanu vai dodas pārgājienos, ir izveidojuši savas individuālās “skriešanas pleilistes”. Tajās dzirdama mūzika, kas viņus uzmundrina, palīdz turēties tempā vai gluži vienkārši iedvesmo. Pēc daudzsēriju filmas “Ceļā ar Baronu” nonākšanas TV ekrānos bija skaidrs, ka šo vairāk nekā 800 kilometru garo pārgājienu maršrutu nu vieno arī mūzika, kas dzirdama visu astoņu sēriju garumā,” stāsta mūziķis Goran Gora. Starp mūsdienīgām tautasdziesmu aranžijām atrodamas kompozīcijas ar nosaukumiem “Barons mežā”, “Barons pļavā” un “Barons negaisā”, kuras simbolizē mūsdienu Baronu veikto ceļu no Tartu līdz Dundagai. “Mēs vēlējāmies šo muzikālo materiālu publicēt, lai katrs, kurš dodas pārgājienā, ar mūzikas palīdzību nonāktu tajās sajūtās, kas valdīja 65 cilvēku sirdīs, mērojot simbolisko Krišjāņa Barona gājienu no 1859. gada, kad mūsdienu Latvija un Igaunija bija tāda pati, taču pavisam citāda,” turpina Goran Gora.

Šoruden projekts “Ziedoņa muzejs ceļā ar Baronu” piedzīvos pēdējo tā posmu – grāmatas “Mūsu tēvzemes aprakstīšana” izdošanu angļu valodā, lai vēstījums par mūsu tautas vēsturi nonāktu plašajā pasaulē. Grāmatas angļu valodas izdevums papildināts ar atzītā vēsturnieka, trimdas latvieša Andreja Plakana rakstu par latviešu kultūras attīstību pirms Latvijas valstiskuma, kā arī igauņu un lietuviešu zinātnieku rakstiem par Baltijas valstu ceļu uz neatkarību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt