Filmas skatītājs burtiski tiek ievilkts filmas tēlainajā valodā, par kuru jāpateicas operatoram Viktoram Grībermanam. Scenāriju par mākslinieku, garīgo skolotāju, autsaideru un ieslodzīto Latvijas vēstures līkločos veidojusi rakstniece Gundega Repše.
Savā scenārijā Repše iekļāvusi arī dejotāja tēlu, kas parādīsies arī filmā. Poētiskie kadri ar dejotāju Kirilu Burlovu tapuši Zviedrijā. Uz Zviedriju emigrēja arī Fridrihsona vecāki.
“Lasot Fridrihsona biogrāfiju, ir zināmi šie vārdi, ka viņš gribēja būt skaists un dejotājs. Kāds arī viņa nekrologā bija ierakstījis, ka viņš visu mūžu dejoja uz robežas,“ skaidro filmas režisore un piebilst – no apjomīgā un ārkārtīgi saistošā materiāla, ko sākotnēji piedāvājusi rakstniece, varētu izveidot pat 17 filmas. Šā iemesla dēļ Geka izvēlējusies filmā koncentrēties uz Fridrihsona pēdējo dzīves gadu, kas māksliniekam bijis ļoti piepildīts.
“Kurtam Fridrihsonam nepatika lauki, un viņš uz laukiem nekad nebrauca, bet pēdējā vasarā, 1990.gadā, viņš aizbrauca uz laukiem un ļoti ražīgi zīmēja, sauļojās un staigāja,” stāsta Geka.
Filma top ciešā sadarbībā ar montāžas režisoriem Armandu Zvirbuli, Madaru Didrihsoni, Jutu Braunu. Pirmizrāde – 11.oktobrī kinoteātrī “Splendid Palace”.
